Kriptovalūtu "mežonīgie Rietumi": kas notiek, kad aplaupa hakeri vai aizmirsti digitālā "maciņa" paroli (4)

Šā gada janvārī hakeri atkoda Pegijas un Marko Lahmanu-Anku 40 zīmju paroli un iztīrīja pāra kriptovalūtu "maciņu", vēsta aģentūra "Reuters". Viņi nevērsās policijā vai pie kriptovalūtas IOTA izdevēja - Berlīnē bāzētas tehnoloģiju kompānijas. Tā vietā viņi iegādājās jaunas digitālās monētas.

Kiprā dzīvojošais vācu pāris, kas sevi raksturo kā finanšu padomdevējus, saprata, ka zaudēto kriptovalūtu atgūt nebūs iespējams un ka nav nevienas iestādes vai autoritātes, pie kuras šādos gadījumos vērsties. Taču viņi par 14 000 ASV dolāru zaudējumu nežēlojas - ar to esot jārēķinās, ieguldot naudu jaunā, aizraujošā tehnoloģijā, kas darbojas pagaidām pilnīgi neregulētā tirgū.

"Mēs ticam kriptovalūtām. Mēs gadu ievācām par tām informāciju, pirms ieguldījām tajās naudu, tāpēc zinām par riskiem," saka Pegija Lahmane-Anke. "Neko nevarējām darīt."

Šādi pavērsieni nav nekas neparasts tirgū, kur noteikumi tikpat kā neeksistē un kur ar vienlīdz lielu aizrautību darbojas gan tehnoloģiju pasaules entuziasti, gan arī noziedznieki.

"Decentralizētu valūtas sistēmu - kā bitkoinus vai jebkuru citu virtuālās valūtas paveidu - neuzrauga neviena iestāde, neviens neziņo par aizdomīgām darbībām un netiek piemēroti nekādi pret naudas atmazgāšanu vērsti pasākumi," norāda Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) finanšu noziegumu departamenta īpašais aģents Patriks Vaimans.

Dažādi aprēķini liecina, ka līdz ar kriptovalūtu tirgus paplašināšanos ir palielinājies ar digitālajām valūtām saistīto noziegumu skaits. Kamēr izmeklētāji galvenokārt koncentrējas uz vērienīgākajām zādzībām no kriptovalūtu biržām un krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām, "mazās zivtiņas" paliek nepamanītas un savas problēmas var risināt pašas.

Kriptovalūtu zādzības - bieža parādība

Liela daļa upuru neziņo varasiestādēm par noziegumiem, kas saistīti ar kriptovalūtām, tāpēc ir pamats pieņemt, ka tie notiek biežāk, nekā varētu spriest no līdz šim publicētajiem ziņojumiem, uzskata kiberdrošības eksperti.

Finanšu izpētes firmas "Autonomous NEXT" un organizācijas "Crypto Aware" pētījumā aplēsts, ka laikā no 2012.gada līdz 2018.gada pirmajai pusei zagļu rokās nonākuši apmēram 15% no visām apgrozībā esošajām kriptovalūtām, kuru kopējā vērtība ir 1,7 miljardi dolāru. Zādzību skaitam ir tendence pieaugt - šā gada pirmajā pusē vien nozagti vairāk nekā 800 miljoni dolāru kriptovalūtās.

"Autonomous NEXT" pārstāvis Lekss Sokolins lēš, ka netiek ziņots par gandrīz 85% no visiem ar kriptovalūtām saistītajiem noziegumiem.

Vīnē dzīvojošais IT speciālists Armins Fišers stāsta, ka 2017.gada vasarā esot kļuvis par pikšķerēšanas upuri un pazaudējis "Ethereum" digitālās monētas apmēram 5300 dolāru apmērā. Viņš nekavējoties mēģināja par to ziņot policijai, taču iecirknī dežurējošajam policistam neesot bijis ne mazākās nojausmas, par ko Fišers runā. Pēc vairākiem mēnešiem Fišeram izdevās panākt, ka lietu pieņēma Vīnes prokuratūra, taču pagaidām nav iespējams prognozēt, kā tā attīstīsies. 

"Es esmu savām acīm redzējis, cik milzīgi ir "caurumi" drošībā," viņš uzsver.

Datortehnoloģiju speciālists Deivs Epltons norāda, ka esot "uzķēries" uz viltus mājaslapas, kas reklamējusi jaunu kriptovalūtu, kā rezultātā zaudējis digitālo valūtu aptuveni 3000 dolāru vērtībā. Viņš par notikušo neziņoja un priecājas, ka nezaudēja vairāk naudas.

"Lieta tāda, ka nav, kam par noziegumiem ziņot," uzsver Epltons. "Es nezinu, kādā valstī vai jurisdikcijā varētu iesniegt sūdzību."

Šogad jaunizlaistās kriptovalūtās ieguldīta rekordliela summa - 21,3 miljards dolāru, liecina vietnes "Coinschedule" apkopotā informācija. Ieguldītāji naski iesaistās "sākotnējos monētu piedāvājumos" jeb ICO, un viņu neattur ne krāpniecības gadījumi, ne lielas zādzības, nedz arī bitkoinu un citu kriptovalūtu vērtības kritums kopš 2017.gada nogales, kad to cenas sasniedza rekordaugstu līmeni.

Uz spēles - miljoni dolāru

Kiberdrošības firmas "CipherTrace" vadītājs Deivids Dževanss lēš, ka pat gadījumos, kad tiek uzlauztas digitālo valūtu biržas, atgūt izdodas tikai aptuveni piekto daļu no visām nozagtajām digitālajām monētām - lielā mērā tāpēc, ka tās tik viegli apgrozīt dažādās valstīs.

"Jums vajadzētu panākt, ka policija piecās valstīs ir pietiekami ieinteresēta, ka tai pietiek laika un ka tā gatava ierosināt lietu," viņš skaidro. "Kamēr viņi piekrīt, savāc informāciju un noformē visus dokumentus, nauda jau būs pārvietota."

Vairumā gadījumu uz spēles jābūt liktiem miljoniem dolāru, lai attaisnotos tik lielas pūles. 

Amerikāņu uzņēmējs un ilglaicīgais kriptovalūtu entuziasts Maikls Terpins apgalvo, ka esot apzagts divas reizes. Pirmoreiz hakeri piekļuva Terpina tālrunim, iztukšoja ar to savienoto digitālo "maku" un izmānīja naudu no uzņēmēja draugiem, uzdodoties par viņu aplikācijā "Skype". Terpins sazinājās ar paziņu Federālajā izmeklēšanas birojā (FIB). Uzzinājusi, ka nozagti tikai 60 000 ASV dolāru, viņa ieteica uzrakstīt sūdzību, izmantojot FIB digitālo noziegumu nodaļas mājaslapā atrodamo formu. Terpins to izdarīja, taču nekādu atbildi tā arī nesaņēma.

Pagājušā gada janvārī no viņa mobilā konta tika nozagtas digitālās valūtas nepilnu 24 miljonu dolāru vērtībā. Viņš pret mobilo pakalpojumu sniedzēju AT&T ierosināja lietu par nolaidību, kuras rezultātā pieļauta "digitālās identitātes zādzība", un pieprasīja 224 miljonu dolāru lielu kompensāciju. AT&T noliedz, ka uzņēmums būtu bijis nolaidīgs.

Tomēr Terpins saglabā ticību blokķēdes tehnoloģiju nākotnei un salīdzina to ar interneta tirdzniecības giganta "Amazon" pirmsākumiem - kompānija saskārās ar skepsi un pat izsmieklu.

2017.gada jūlijā hakeri no Šveicē bāzētās kompānijas "Zug" nozaga digitālās monētas apmēram deviņu miljonu dolāru vērtībā. Uzņēmums nevērsās policijā. "Līdzekļus nav iespējams izsekot un atgūt. Mēs dzīvojam un mirstam ar šo tehnoloģiju," norāda uzņēmuma pārstāvis Bernds Laps.