/nginx/o/2018/07/04/7948397t1h9ecf.jpg)
Gunārs (82) ir otrās grupas invalīds, kurš 2007.gadā pieteicās sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Rindā viņu uzņēma, taču jau 11 gadus Gunārs gaida un pakalpojumus tā arī nav saņēmis, vēstī raidījums 4. studija.
Ierēdņu neizdarības dēļ sirmgalvim neeksistējošā rindā jāpavada deviņi gadi (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz cilvēkiem pēc smagām slimībām atgriezties darba dzīvē un sabiedrībā.
Tā kā Gunārs ir piedzīvojis gan insultu, gan infarktu, viņš pieteicās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai
2007.gadā viņš tika uzņemts rindā, taču līdz šim viņš pakalpojumu nav saņēmis.
Kā norāda Sociālās valsts integrācijas aģentūras pārstāve Jana Briede, aģentūrai ir "ļoti žēl par notikušo". Kā izrādās, 2009.gadā stājās spēkā sociālo pakalpojumu un palīdzības likuma grozījumi, kas paredz, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pienākas vien darbspējīga vecuma cilvēkiem.
Līdz ar to Gunārs un vēl 5000 pensijas vecuma cilvēku no rindas tika svītroti.
Svītrotajiem esot sūtītas informatīvas vēstules, taču Gunārs apgalvo, ka nekādu ziņu par izmaiņām neesot saņēmis.
Vaicāts, ko darīt tiem pensionāriem, kuri palikuši bez sociālajiem pakalpojumiem, Labklājības ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš iesaka vērsties pie sava ģimenes ārsta un apsvērt iespēju saņemt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kas pēc būtības esot stipri līdzīgi sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.