Pēc Trukšņa iecelšanas mēra krēslā izskanēja ziņas, ka ZZS ietilpstošā Latvijas Zaļā partija varētu lemt par Trukšņa izslēgšanu no tās rindām. Vienlaikus negatīvs lēmums attiecībā uz Truksni netika pieņemts.
Pusotru nedēļu pirms balsojuma par Trukšņa atstādināšanu no mēra amata KNAB veica kratīšanu Jūrmalas mēra kabinetā un dzīvesvietā.
Šajā lietā tika aizturētas četras personas – Truksnis, kuram gan kratīšanas laikā kļuva slikti un viņš tika nogādāts slimnīcā, uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, bijušais “Parex bankas” viceprezidents Jorens Raitums, kurš rūpējies par Krūmiņa finanšu darījumiem un saistīts arī ar Ingūnas Sudrabas vadīto partiju "No sirds Latvijai" (NSL), un vēl kāda persona.
Lieta ir sākta par pārkāpumiem partiju finansēšanā.
Kratīšana notika arī NSL birojā.
2015.gadā KNAB paziņojis, ka Truksnis saņēmis nelikumīgu algu pašvaldības uzņēmumos
“Panorāma” 2015.gada vasarā vēstīja, ka KNAB konstatējis plašu līdzekļu izšķērdēšanu, Truksnim saņemot algu par kapitāla daļu turētāja pienākumiem pašvaldības uzņēmumos.
Jūrmalas pašvaldība apvainojumus noraidīja, uzskatot, ka viss bijis likumīgi un nekādi zaudējumi nav nodarīti.
Kopš 2013.gada rudens līdz 2014.gada beigām Truksnis par kapitāla daļu turētāja pienākumu pildīšanu deviņos Jūrmalas pašvaldības uzņēmumos saņēmis vairāk nekā 22 000 eiro. Kaut likums par šāda pienākuma pildīšanu ļauj maksāt atalgojumu, KNAB uzskatīja, ka Truksnim minētie pienākumi bija jāpilda bez papildu samaksas.
Kā "Panorāmai" tolaik skaidroja KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis, likumā, kas bija spēkā par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldīšanu, bija teikts, ka maksāt par kapitāla daļu turēšanu var, bet, ja šis pienākums jau ir noteikts amata aprakstā, tad jāmaksā par to nav. "Mēs konstatējām, ka viņam ir prettiesiski izmaksāta atlīdzība," skaidroja Donskis.