NMPD: reformu rezultātā dienesta brigāžu operativitāte nav cietusi

Vienlaikus viņa atzina, ka diennakts brigāžu skaita samazināšanas sekas pagaidām gandrīz pilnībā ir izanalizētas tikai Vidzemē, taču attiecībā uz Latgali, Kurzemi un Zemgali priekšā vēl rūpīgs analītisks darbs.

"Attiecībā tieši uz Vidzemi jau varam runāt diezgan droši, attiecībā uz kopējo operativitāti - arī. Bet mums ir jāvērtē atsevišķas vietas Latgalē, Zemgalē un Kurzemē, jo gribam redzēt, vai tiešām par katru no šīm vietām mēs varam būt droši, ka nav bijusi neviena situācija, kurā operativitāti ietekmējis tieši šis mūsu lēmums [par diennakts brigāžu skaita samazināšanu]," skaidroja Cipule.

Viņa uzsvēra, ka ātrās palīdzības brigādes ierašanās ātrumu var ietekmēt ļoti daudz dažādu faktoru, tai skaitā arī ceļu seguma kvalitāte un remonti, kopējais izsaukumu skaits, attālums līdz pacientam utt.

Kā ziņots, NMPD šogad sāka palielināt dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu. Cipule iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā.

Pret reformām iestājās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), norādot, ka to rezultātā daudzviet, īpaši reģionos, neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka.

Uzklausot arodbiedrības viedokli, NMPD augusta beigās uz laiku apturēja turpmāku brigāžu pārveidošanu Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos. NMPD un LVSADA vienojās, ka līdz 1.novembrim tiks apkopota informācija par dienesta darba organizācijas izmaiņu rezultātiem.