“Lūdzu, izdomājiet taču kādu citu vārdu, tikai ne “vecmāmiņa”! Tas izklausās kā “veca” plus “māmiņa”. Man tirpas pārskrien pār muguru, kad mani tā nosauc,” jau kuru reizi meitas ģimenei saka Ilona. Slaida, sportiska gaišmate, kas seko modes jaunumiem, interesējas par psiholoģiju, ziemā brauc slēpot, vasarā supo un mazliet sērfo, pa pilsētu pārvietojas ar koši rozā velosipēdu. Ak, jā, viņa regulāri izmanto estētiskās medicīnas pakalpojumus un ir ieguldījusi sevī prāvu naudas summu. Ilonai ir 56 gadi, un viņa negrib, lai mazbērni sauktu viņu par “vecmāmiņu”, “omi” vai tamlīdzīgi.

Kāpēc gan lai sieviete no 50 līdz 80+ gadu vecumam veģetētu kā dārzenis, ceptu pīrāgus un auklēt mazbērnus, ja visapkārt ir plaša pasaule ar daudzām neapgūtām, neiepazītām, neizbaudītām lietām?

“Vārdu “sieviete” pēc 40 gadu vecuma raksta ar trekniem burtiem. Ap šo laiku viņas īstā seksuālā dzīve tikai sākas un pēc 50 gadu vecuma ir pilnbriedā. Seksuālo interesi cilvēks saglabā, “kamēr sviests kūst mutē”, - tātad visu dzīvi.”

CopyLinkedIn Draugiem X