Kosmosa sacīkstē valstīm pievienojas miljardieri

Uzņēmuma "SpaceX" raķetes "Falcon Heavy" palaišana 2018.gada 6.februārī Foto: Reuters/ScanPix
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vairāki uzņēmēji-miljardieri pēdējos gados ir iesaistījušies “kosmosa sacīkstē”, kurā vienmēr ir dominējušas valstis. Viens no šo uzņēmēju mērķiem ir radīt pieejamus komerciālos kosmosa transporta pakalpojumus, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

Vieni no redzamākajiem jaunajiem kosmosa pionieriem ir miljardieri Īlons Masks, Džefs Bezoss un Ričards Brensons, kuri pie turības tika, strādājot citās nozarēs. 

Šo trīs cilvēku izveidotie kosmosa tehnoloģiju uzņēmumi metuši izaicinājumu tradicionālajām kosmosa industrijas lielvarām - ASV un Krievijai, kurām pēdējos gados ir pievienojusies arī Ķīna. 

Bezosam, Brensonam un Maskam ir ambīcijas radīt kosmosa tūrisma nozari, kā arī izveidot pastāvīgas cilvēku apmetnes uz Mēness un pat Marsa. 

Privātā kapitāla iesaistīšanās kosmosa sacīkstē arī veiksmīgi aizpilda to tukšumu, ko radījušas valstis, kuras ir bijušas spiestas samazināt finansējumu kosmosa programmām. 

Tas ir radījis situāciju, ka tādi privātie uzņēmumi kā “SpaceX” un “Blue Origin” kļūst par arvien nozīmīgākiem spēlētājiem ienesīgajās kosmosa programmās, ko valstis īsteno, lielā mērā koncentrējoties uz militāriem mērķiem. 

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm, kosmosa industrijas apgrozījums līdz 2040.gadam varētu sasniegt vienu triljonu dolāru. 

Kas ir tie uzņēmumi, kas cer pelnīt, būtiski transformējot nākotni, un kas ir cilvēki, kas aiz šiem uzņēmumiem stāv?

Džefs Bezoss: “Blue Origin” 

Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

ASV interneta tirdzniecības giganta “Amazon” dibinātājs un pasaules bagātākais cilvēks Džefss Bezoss bija viens no pirmajiem miljardieriem, kurš iesaistījās komerciālā kosmosa industrijā - viņš 2000.gadā nodibināja uzņēmumu “Blue Origin”. 

Salīdzinot ar citiem jaunajiem kosmosa industrijas uzņēmumiem, “Blue Origin” savas aktivitātes publisko piesardzīgāk un ar mazāku vērienu. 

Piesardzība ir saprotama, jo uzņēmums ir saskāries ar šķēršļiem savu plānu sasniegšanā - neveiksmīgi ir bijuši vairāki “Blue Origin” raķešu palaišanas mēģinājumi, tāpat bijušas problēmas ar “Blue Origin” izstrādāto “BE-4” raķešu dzinēju.  

Kopš 2016.gada Bezoss katru gadu pārdod sev piederošās “Amazon” akcijas viena miljarda dolāru apmērā, lai nodrošinātu finansējumu “Blue Origin”. 

Kompānijas mērķis, līdzīgi kā konkurentam “SpaceX”, ir samazināt kosmisko lidojumu izmaksas, izstrādāt vairākkārt izmantojamas raķetes. Līdz šim šādas raķetes vienmēr tika izmantotas tikai vienu reizi. 

Pakāpeniski nostiprinot savas pozīcijas kosmosa industrijā, “Blue Origin” sāk iegūt arī ienesīgus ASV valdības pasūtījumus. 

Šogad “Blue Origin” kopā ar uzņēmumiem “Northrop Grumman” un “United Launch Alliance” uzvarēja ASV Gaisa spēku iepirkumā - uzņēmumi kopīgi izstrādās jaunas raķetes, kas var tikt izmantotas arī militāriem mērķiem. Katrs no trim uzņēmumiem šī projekta īstenošanai ieguva saņēma finansējumu 109 miljonu dolāru apmērā.  

Bezoss arī plāno sūtīt kosmosa tūristus suborbitālajos lidojumos. “Blue Origin” norāda, ka biļetes uz šiem lidojumiem paredzēts sākt pārdot jau nākamgad, un kā informē situāciju pārzinoši avoti, tās varētu maksāt līdz pat 300 000 dolāru.  

Tālākā nākotnē Bezoss un uzņēmums “Blue Origin” plāno izveidot partnerību ar ASV Nacionālo Aeronautikas un kosmosa pārvaldi (NASA), lai izvērtētu iespējas izveidot bāzi uz Mēness, kurā pastāvīgi uzturētos cilvēki.

Īlons Masks: “SpaceX” 

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Dienvidāfrikā dzimušais uzņēmējs Īlons Masks uzņēmumu “SpaceX” dibināja 2002.gadā, tajā ieguldot 100 miljonus dolāru, ko viņš nopelnīja kā viens no elektronisko maksājumu pakalpojumu uzņēmuma “PayPal” dibinātājiem. 

Līdz šim “SpaceX” raķetes kosmosā ir palaistas jau gandrīz 70 reizes. 

Uzņēmums ir arī noslēdzis līgumus ar NASA, ASV Gaisa spēkiem un Argentīnas Kosmosa aģentūru, lai nogādātu Zemes orbītā satelītus un sūtītu kravas uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS). 

Dažādas problēmas ir piemeklējušas arī “SpaceX”. Piemēram, misiju laikā ir zaudētas vairākas vērtīgas kravas, tostarp, ASV armijas spiegošanas satelīts. 

Tomēr Masks ir labi zināms ar veiksmīgām publicitātes kampaņām, kas arī par neveiksmēm vēsta ar vērienu, piemēram, publiskojot “episkus eksploziju” videomateriālus.  

Savukārt palaižot kosmosā savu jaunāko un lielāko raķeti “Falcon Heavy”, “SpaceX” ar to izplatījumā nogādāja arī Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu “Tesla Roadster”. 

Arī Masks plāno nākotnē sūtīt cilvēkus kosmosā komerciālos lidojumos. Šogad Masks paziņoja, ka pirmais “SpaceX” kosmosa tūrists, kas dosies ceļojumā ap Mēnesi, būs japāņu miljardieris Jusaku Maedzava. 

Tomēr viens no lielākajiem “SpaceX” mērķiem ir nosūtīt cilvēkus uz Marsu un galu galā kolonizēt šo planētu. 

“Es gribētu nomirt uz Marsa,” reiz izteicies Masks.

Ričards Brensons: “Virgin Galactic” 

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Lielbritānijas miljardieris Ričards Brensons ir viens no pēdējiem jaunpienācējiem, kas iesaistījies kosmosa sacīkstē - uzņēmumu “Virgin Galactic” viņš nodibināja 2004.gadā. 

Lai arī konkurenti “Blue Origin” un “SpaceX” koncentrējas uz tāliem kosmosa lidojumiem, “Virgin Galactic” galvenais mērķis ir izstrādāt vairākkārt izmantojamas “kosmosa lidmašīnas”, kas vestu cilvēkus neilgos ceļojumos suborbitālajā izplatījumā. 

Uzņēmums jau ir sācis biļešu pārdošanu uz šiem lidojumiem - šāds ceļojums būs pieejams ikvienam, kas ir gatavs maksāt 250 000 dolāru. 

“Virgin Galactic” arī veiksmīgi piesaista nopietnus investorus, piemēram, Apvienoto Arābu Emirātu valsts investīciju fondu. 

2014.gadā izmēģinājuma lidojuma laikā virs Kalifornijas avarēja “Virgin Galactic” kosmosa kuģis, kā rezultātā gāja bojā viens pilots, bet otrs guva ievainojumus. 

Šis negadījums būtiski aizkavēja “Virgin Galactic” sākotnējo mērķi - kļūt par pirmo uzņēmumu, kas kosmosā nogādā tūristu. 

Tomēr kopš tā laika “Virgin Galactic” ir veikusi vairākus veiksmīgus izmēģinājuma lidojumus, un Brensons nesen ar optimismu paziņoja, ka “Virgin Galactic” kosmosā būs jau tuvāko “nedēļu, nevis mēnešu laikā”. 

Svarīgākais
Uz augšu