ES sankcijām pakļauta Krievijas firma izstrādā satiksmes pārvadu Rīgā (7)

Lai sodītu Krieviju par Krimas okupāciju un kara darbības nepārtraukšanu Austrumukrainā, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteica sankcijas pret daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijai svarīgām nozarēm - finanšu operācijām, aizsardzību un enerģētiku. Sankcijas vērstas arī pret uzņēmumiem, kas projektēja un būvēja vienu no Krievijas propagandas simboliem - tiltu, kas savieno Krieviju ar Krimu.

Tomēr iekļaušana sankciju sarakstos nav šķērslis tam, lai Rīgas dome turpinātu sadarbību ar firmu, kas projektējusi Krimas tiltu. Šis Krievijas uzņēmums šobrīd piedalās apjomīga jauna satiksmes pārvada sagatavošanā Rīgā. Par darbiem atbildīgais Rīgas domes Satiksmes departaments neuzskata, ka sadarbība ar Krimas tilta projektētāju Rīgai būtu jāpārtrauc.

2018. gada 15. maijs. Kerčas šaurums. Krievijas televīzijas ar sajūsmu tiešraidēs stāsta kā uz grandiozo tiltu, kas turpmāk savienos Krieviju un Krimu, ieradies prezidents Vladimirs Putins. Viņš sarokojas ar tilta būvētājiem un projektētājiem, visus uzliela par lieliski paveiktu darbu. Iekāpj oranžā KAMAZ un milzu kolonnas pavadībā dodas tilta atklāšanas braucienā. Tas viss tiešraidē kā 9. maija parāde redzams galveno Krievijas televīzijas kanalu ēterā.

No Putina ne soli neatkāpjas kāds vīrs. Tas ir ar prezidentu cieši saistīts ASV un Eiropas sankciju listēs iekļautais miljardieris Arkādijs Rotenbergs, kura firmas tiltu būvēja. Viņi ar brāli Borisu ieguvuši daudzus apjomīgus Krievijas projektus. Rotenbergu firma ražo cauruļvadus GAZPROM. Par 7 miljardiem būvēja objektus Soču olimpiādes vajadzībām. Rotenbergiem pieder Krievijas "SMP Bank”, kam Latvijā bija meitas uzņēmums. Brālim Borisam un dēlam Romānam no sankcijām izvairīties ļāva savulaik iegūtā Somijas pilsonība. Viņu ģimenei joprojām pieder firma Latvijā, kuras īpašumā atrodas smalka villa Garkalnē ar nosaukumu “Safīri”.

Krievijas televīzijas lepojas, ka Krimas tilts pasaulei apliecinot Krievijas inženieru, projektētāju un būvnieku spējas. Un tas arī tiek plaši izmantots kā politiskās propagandas simbols.

Pirms diviem gadiem, kad tilta projektēšana un būvniecība uzņēma apgriezienus, ASV Finanšu ministrija vērsa sankcijas pret uzņēmumiem, kas projektēja un būvēja Krimas tiltu. Starp tiem bija arī projektētāji no Sanktpēterburgas firmas “Institut Giprostrojmost”. ASV amatpersonu teiktais bija tiešs: “Krievijas īstenotā tilta uzbūvēšana kalpo par atgādinājumu tam, ka turpinās Krievijas gatavība neievērot starptautiskās tiesības”. Pirms diviem gadiem arī NATO nosodīja tilta būvniecību un maijā paziņoja, ka šādi “Krievija turpina demonstrēt acīmredzamu necieņu pret starptautiskajām tiesībām”.

Šogad jūlijā Eiropas Savienība publicēja savu sarakstu ar firmām, kas Krimas tilta dēļ kļuvušas toksiskas. Arī starp tām ir uzņēmums "Giprostrojmost". Tas nozīmē - ar šo firmu aizliegts sadarboties arī Latvijā.

Sanktpēterburgas firma “Institut Giprostrojmost” radusies 1968. gadā. Piedalījusies lielāko ceļa būvju gatavošanā Krievijā. Nesenie projekti bez Krimas tilta - ceļi Soču olimpiskajām spēlēm un projekts Jamalas pussalā aiz polārā loka, kur Krievija būvē sašķidrinātās gāzes ražotni.

"Giprostrojmost" ar Latviju saistīts kopš 21. gadsimta sākuma. To var redzēta arī kompānijas mājaslapā internetā. Uzņēmums piedalījies par zelta tiltu dēvētā Dienvidu tilta projektēšanā. Tam sekojuši darbi Salu tilta remonta pirmajā kārtā. Kā skaidro vietējā Latvijas firma L4, viņiem tobrīd pietrūcis zināšanu un, lai izpildītu konkursa nolikumu, piesaistījuši projektētājus no Krievijas. Kopā izveidota pilnsabiedrība SALU TILTS. Bet 2011. gadā tā likvidēta un sadarbības ar "Giprostrojmost" viņiem vairs nav bijis.

Latvijā "Giprostrojmost" bija nodibinājis meitas uzņēmumu. Biroju mājā Skolas ielā tā pārstāvjus gan sastap vairs nevar - pirms trim gadiem viņi izvākušies. Vienīgā kontaktpersona Latvijā telefonus atslēgusi.

Tomēr ASV un Eiropas sankciju sarakstā iekļautais uzņēmums darbu Rīgā turpina. Pirms dažiem gadiem Rīgas domes Satiksmes departaments meklēja projektētājus jaunajam gandrīz 3 kilometrus garajam satiksmes pārvadam, kas savienos vienu no tā saucamās Austrumu maģistrāles posmiem - Piedrujas ielu ar Gustava Zemgala gatvi. Konkursā pieteicās un 2016. gadā uzvarēja īpaši šim projektam izveidota pilnsabiedrība G.B.V. Tās biedri ir divi Latvijas uzņēmumi un "Giprostrojmost".

Latvijas puses firma "Vektors T" un tās direktors "Nekā personīga" apliecina, ka darbs ar kolēģiem Krievijā notiek joprojām. Par viņu iesaisti Krimas tilta projektā "Vektors T" zinot, bet par šķērsli sadarbībai to neuzskata. Drošības iestādes vai kāds cits par iespējamiem riskiem brīdinājumus nav izteicis. Un arī banku pārskaitījumi joprojām notiekot bez aizķeršanās.

Sanktpēterburgas uzņēmuma otrajai personai tehniskajam direktoram Igoram Koļiševam kopš 2004. gada ir derīgs Latvijā izsniegts sertifikāts par to, ka viņš var strādāt par tiltu projektētāju. Kā "Nekā personīga" noskaidroja Latvijas būvinženieru savienībā, pirms 2 nedēļām sankciju sarakstā esošās Krievijas firmas pārstāvim piešķirts jauns beztermiņa sertifikāts ar iespēju sniegt savus pakalpojums Latvijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs nespēja sniegt skaidru atbildi vai domei būtu pareizi sadarboties ar Krimas tilta projektētāju. Savukārt Satiksmes departamenta vadītājs uzskata, ka viņus sankcijas nekādā veidā neskar. Vienošanās ar firmu apvienību slēgta vēl pirms aizliegumu ieviešanas. Un visi likumi esot domes pusē.

Ārlietu ministrija ir citās domās. Ja kāds Latvijā turpina sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautu uzņēmumu, tas var draudēt pat ar kriminālatbildību. Ministrija jau vasarā informējusi pašvaldības, Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu asociāciju par to, kā jārīkojas pēc Eiropas sankciju ieviešanas.

Starp citu, kompānija no Krievijas savā mājas lapā norādījusi, ka iesasitīta vēl arī cita satiksmes pārvada projektēšanā - Sarkandaugavā pie Sliežu un Tvaika ielām un Viestura prospekta. Rīgas dome apgalvo, ka šajā posmā "Giprostrojmost" nestrādā, tomēr kompānijas mājas lapā joprojām ir iespējams aplūkot arī šī  projekta vizualizāciju.

"Nekā personīga" centās sazināties ar Latvijas puses firmu, kas nodarbojas ar projektēšanas darbiem Sarkandaugavā, lai noskaidrotu vai viņu darbus izpilda kompānija no Krievijas. Viens no uzņēmuma valdes locekļiem un īpašniekiem solīja sazināties ar raidījumu, bet pēc tam visu nedēļu vairs nebija sazvanāms. Kādā daudzdzīvokļu mājā Pļavniekos reģistrētās firmas birojā nevienu uzņēmuma darbinieku sastapt neizdevās.