Marija Butina studiju laikā pētījusi ASV nevalstisko organizāciju kiberdrošības vājās vietas

Krievijas valdība iepriekš pievērsusi uzmanību vismaz divām organizācijām, ko Butina un viņas studiju biedri Amerikāņu Universitātē pētīja šā studiju darba ietvaros, norāda aģentūra.

Projektu uzraudzīja prominents profesors, kurš konsultējis ASV Valsts departamentu kiberdrošības jautājumos. Projektu, kurā bija iesaistīti studenti, vadīja bezpeļņas organizācija "Internews", kas sadarbojas ar ASV valdību un iestājas par brīvu informācijas apmaiņu pasaules bīstamākajās vietās. Atsevišķas šīs organizācijas programmas izraisījušas neapmierinātību Krievijā un tās kaimiņvalstīs.

"Internews" apstiprināja, ka Butina bijusi iesaistīta projektā. Tā ietvaros organizācija nelielajai studentu grupai, ko vadīja Butina, pētnieciskiem nolūkiem iedeva sarakstu ar "Internews" partneriem cilvēktiesību un preses brīvības jautājumos. Lai arī bija paredzēts, ka studenti ar partneriem nesazināsies bez "Internews" piekrišanas, viņi tomēr uzrunāja vairākas grupas. To aģentūrai AP apstiprināja vairāki projektā iesaistītie cilvēki, publiski neatklājot savus vārdus.

Viens no iesaistītajiem, kurš darbojās Ukrainas programmā, stāsta, ka pēc Butinas aresta viņam esot bijušas īsas pārrunas ar ASV amatpersonām, kas paudušas bažas, ka informācija par "Internews" programmām Ukrainā - kas veltītas mediju brīvības un kiberdrošības jautājumiem un saņem ASV Valsts departamenta finansējumu - Butinas dēļ varētu būt nonākusi Krievijas izlūkdienstu rokās. 

"Mēs esam guvuši apstiprinājumu, ka visi dokumenti, ko "Internews" iedeva studentiem, bija publiski pieejami. Mēs esam pārliecināti par Valsts departamenta programmām ar "Internews"," norādīja ASV Valsts departamenta runasvīrs Roberts Palladino.

Kostjantins Kvurts, kurš vada nevalstisko organizāciju "Internews Ukraine", sacīja, ka neesot zinājis par Butinas projektu, taču organizācija jau pirms tam esot bažījusies par potenciālu iejaukšanos no Krievijas izlūkdienestu puses.

"Ja viņi sapratīs, kā apiet mūsu ugunsmūrus, viņi varētu atrast mūsu partnerus," skaidro Kvurts. "Cilvēkus varētu aizturēt, spīdzināt, nogalināt."

Taču "Internews" norāda, ka studentiem neesot bijusi piekļuve organizācijas datorsistēmām. ""Internews" patlaban pārskata mūsu attiecības ar universitātes vadītiem studentu projektiem," piebilda organizācijas pārstāve.

Aģentūra AP norāda, ka šis gadījums parāda, kā augstskolas un citas grupas, kas ASV valdības uzdevumā darbojas ar sensitīviem, bet ne konfidenciāliem datiem, var kļūt par draudu nacionālajai drošībai. "Šajā gadījumā visas iesaistītās institūcijas gaidīja, ka kāds cits pārbaudīs Butinu. "Internews" domāja, ka aiz viņas stāv Amerikāņu Universitāte; augstskola saka, ka neveic pārbaudes un pieņem, ka Valsts departaments izskatīs ārvalstu studentu pieteikumus pirms vīzas piešķiršanas," skaidro AP žurnālists Desmonds Batlers.

29 gadus vecā Butina tika aizturēta jūlijā. Tiek uzskatīts, ka viņa ievāca informāciju un mēģināja nodibināt kontaktus ar ASV amatpersonām un politiskajām organizācijām. Prokuratūra tiesas dokumentos norāda, ka mācības augstskolā esot bijis Butinas "aizsegs" un ka viņa patiesībā centusies iefiltrēties politiskajās aprindās un nodibināt kontaktus ar ASV lielāko ieroču lobiju NRA. Viņas "uzraugs" esot bijis Aleksandrs Toršins, kam ASV Finanšu departaments piemērojis sankcijas par saitēm ar Krievijas autokrātu Vladimiru Putinu.