Ziņojuma autentiskumu apstiprinājusi Ungārijas Ārlietu ministrijas amatpersona, kas bija starp tā saņēmējiem, kā arī vēl viens informācijas avots, kas ziņojumu saņēma no citiem kanāliem.
Augsta ranga Ungārijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, norāda, ka Ungārijai tomēr esot bijis svarīgi reaģēt uz Skripaļu lietu - daļēji tāpēc, ka Lielbritānijā valdošie konservatīvie ir svarīgi Orbāna sabiedrotie. Kāds ārvalstu diplomāts norādīja uz faktu, ka astoņas ES valstis - Austrija, Bulgārija, Kipra, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovākija un Slovēnija - pēc uzbrukuma Skripaļam un viņa meitai vispār neesot spērušas soļus pret Krievijas diplomātiem.
Informācijas avots Lielbritānijas valdībā norāda, ka Lielbritānija sabiedrotajiem esot prezentējusi pierādījumus, lai tie varētu saprast draudu nozīmīgumu.
Britu valdība saviem sabiedrotajiem uzsvēra, ka GRU virsnieku izraidīšana ir ne vien solidārs žests, bet arī veids, kā atturēt Krieviju no slepkavībām ar nervu indēm NATO un ES dalībvalstu ielās.
Amatpersona norāda, ka daudzās izraidīšanas esot nodarījušas ievērojamu kaitējumu Krievijas izlūkošanai. "Mēs pat atradām un izraidījām dziļi slepenus aģentus. Pat viņu krievu kolēģi nezināja, ka viņi ir spiegi," piebilda amatpersona.
Turpmākajos mēnešos bija skaidrs, ka diplomātu izraidīšana nav sašķobījusi Ungārijas un Krievijas attiecības. Orbāns jūlijā tikās ar Putinu futbola čempionātā Krievijā, bet septembrī notika abu ikgadējā oficiālā tikšanās.
Citas valstis izjūt Krievijas dusmas
Ungārijas vēstnieka ziņojums parāda, ka Krievija pret citām valstīm, kas izraidīja tās diplomātus, izturējusies daudz agresīvāk. Piemēram, Vācija esot izraidījusi vien četrus zema ranga krievu diplomātus, bet bargas Krievijas atbildes rezultātā zaudēja savus svarīgākos diplomātus Maskavā. Krievija bija jāpamet pat militārajam atašejam - šo amatu parasti ieņem augsta ranga militārie virsnieki, kuri atbildīgi par sadarbību militārajā jomā.