Grib noteikt kriminālatbildību par orgānu donoru vervēšanu

Par vervēšanu Krimināllikuma grozījumi paredz pārkāpēju sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka tie nepieciešami, lai pārņemtu atsevišķas "Eiropas Padomes Konvencijas pret cilvēku orgānu tirdzniecību" normas.

Kopā ar šiem grozījumiem tika pieņemti arī grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (Orgānu likums).

Šie likuma grozījumi paredz, ka katrai pilngadīgai personai ir tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares informācijas sistēmā. Savukārt nepilngadīgo bērnu likumiskajiem pārstāvjiem ir tiesības izteikt šādu pašu atļauju vai aizliegumu attiecībā uz viņu atbildībā esošajiem nepilngadīgajiem.

Grozījumi arī novērš situāciju, ka neskaidrās orgānu iegūšanas kārtības dēļ  pēc būtības nav iespējams personas saukt pie kriminālatbildības par prettiesiskām darbībām ar cilvēku orgāniem un orgānu, audu un šūnu iegūšanas un izmantošanas kārtības pārkāpšanu.

Anotācijā arī skaidrots, ka ne Orgānu likums, ne citas Latvijas tiesību normas neparedz kārtību, kādā tuvākais piederīgais var īstenot savas Orgānu likumā paredzētās tiesības pirms uzsāktas jebkādas ķirurģiskas manipulācijas ar mirušā cilvēka ķermeni. Līdz ar to teorētiski var rasties gadījumi, kad ar mirušā cilvēka ķermeni var būt sāktas vai pabeigtas ķirurģiskas manipulācijas, nolūkā iegūt mirušā cilvēka ķermeņa audus vai orgānus, un tuvākais piederīgais par to, ka viņam bija tiesības rakstveidā informēt par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, ko viņš nav izmantojis, uzzina tikai pēc tam.

Šobrīd spēkā esošais regulējums ir pārāk neskaidrs un faktiski ir formulēts tā, ka Valsts policija nevar konstatēt Krimināllikuma 139.panta sastāvu, jo nav skaidrs mehānisms, vai un kā personām tiek paziņots par Orgānu likumā noteiktajām tiesībām, kas var apgrūtināt šo tiesību izmantošanu, skaidrots anotācijā.

Krimināllikuma 139.pants paredz atbildību par cilvēka audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu, proti, par tādu audu un orgānu izņemšanu, kas ir izdarīta ārpus nacionālās transplantācijas sistēmas, kas noteikta Orgānu likumā.

Grozījumi arī paredz papildus esošajam reklāmas aizliegumam aizliegt arī jebkādu citu publisku informācijas izplatīšanu par orgānu izņemšanu un izmantošanu peļņas nolūkā. Tādējādi novēršot situācijas, kurās tiek izplatīts tāds komerciāla rakstura informatīvais saturs, kas neietilpst jēdziena "reklāma" legālajā definīcijā.

Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.