Valsts prezidents Raimonds Vējonis Ministru prezidenta amata kandidātu varētu nominēt, vadoties pēc topošā Saeimas prezidija sastāva, prognozē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Profesors Skudra komentē prezidenta paziņojumu (3)
Vērtējot Vējoņa paziņojumu pēc tikšanās par potenciālajiem jaunās valdības vadītājiem, kurā norādīts, ka "potenciālie Ministru prezidenta amata kandidāti nenoraidīja iespēju strādāt koalīcijā arī tad, ja konkrētais politiķis personīgi nebūs Ministru prezidents", Skudra pauda, ka nav saprotams, kādā kvalitātē premjerministra amata kandidāti gatavi strādāt, netiekot pie vēlamā amata.
"No izsūtītā teksta izdarīt secinājumu, uz kuru pusi sliecas Vējonis, nevar. Līdz ar to atliek secinājums, ka Vējonim, pieņemot lēmumu, būs sagatavots viens vai divi paziņojuma varianti atkarībā no tā, kā beigsies Saeimas prezidija vēlēšanas," teica Skudra.
Skudras ieskatā, ir iespējami divi scenāriji. Viens no tiem paredz, ka partijas vēl pirms 6.novembra sēdes būs vienojušās par amatu sadali vai vismaz partiju pārstāvniecību prezidijā. "Partijas, ja tās nopietni domā par politisko stabilitāti valstī, vienosies paketē par valdību un prezidiju, iespējams, arī par kādu prezidenta amata kandidātu," norādīja eksperts, piebilstot: ja tāda paziņojuma par panākto vienošanos par prezidija sastāvu nebūs, tad tas liecina, ka ir kādas pretrunas.
"Ja nav vienošanās par prezidija sastāvu, tad būs pārsteiguma un nejaušības moments un mēģinājums vienoties notiks balsošanas gaitā. Ja prezidijā būs pārstāvēti pieci 13.Saeimā ievēlētie politiskie spēki, tad paliek jautājums, vai to vidū būs opozīcijas partijas un kas būs tās divas partijas, kas paliks ārpus prezidija sastāva. Atkarībā no tā, Vējonim redzot, kādu partiju pārstāvjus ievēl Saeimas prezidijā, viņš var droši minēt, kādai jābūt valdības koalīcijai," pieļāva politologs.
Kā ziņots, Vējonis otrdien Rīgas pilī tikās ar 13.Saeimā ievēlētās partijas "KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku. Iespējamie Ministru prezidenta amata kandidāti informējuši Valsts prezidentu par līdzšinējās partiju sarunās sasniegto, turpmāko valdības veidošanas procesu un darāmajiem darbiem.
"Potenciālie Ministru prezidenta amata kandidāti nenoraidīja iespēju strādāt koalīcijā arī tad, ja konkrētais politiķis personīgi nebūs Ministru prezidents," atzīmēja Valsts prezidents. 13.Saeimā ievēlēto partiju sarunās par valdības izveidi vērojams zināms progress, taču vēl nepieciešamas intensīvas sarunas, lai līdz pirmajai nākamās Saeimas sēdei būtu lielāka skaidrība par iespējamo koalīciju, uzskata Vējonis.
Vējonis uzsvēra, ka 13.Saeimā ievēlētajām partijām jāspēj vienoties par iespējamo koalīciju un vairākuma atbalstu parlamentā, lai jau nākamajā nedēļā, 6.novembrī, ievēlētu jaunu Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju. Izskanējusī iecere par pagaidu prezidiju raisītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju, norādīja Valsts prezidents. Valsts prezidents atzina, ka pēdējās dienās partiju sarunās vērojams zināms progress, iezīmējot jau konkrētus jaunās valdības darāmos darbus.
"Līdz jaunās Saeimas pirmajai sēdei partijām ir jāturpina intensīvas konsultācijas, lai panāktu skaidrību arī par iespējamo koalīciju," uzsvēra Raimonds Vējonis.
Kā ziņots, valdības veidošanas sarunās iniciatīvu uzņēmušies trīs politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti, - "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
Pagaidām gan sarunās nav iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas, kā arī nav skaidrs koalīcijas sastāvs. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudina veidot plašāku koalīciju kopā ar ZZS.