Igauņus apbur iespēja iegādāties Latvijā lētāku alkoholu

Pēdējā gada laikā alkoholiskus dzērienus Latvijā iegādājies 41% Igaunijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, liecina “Kantar Emor” veiktās Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti. 

Ar mērķi iegādāties tieši alkoholu uz Latviju devušies 26% šo cilvēku, savukārt katrs piektais uz Latviju devies gan pēc alkohola, gan citām precēm. 

Savukārt 52% respondentu Latviju apmeklējuši dažādu citu iemeslu dēļ, bet šo vizīšu laikā nopirkuši arī alkoholiskos dzērienus. 

“Kantar Emor” lūdza tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas alkoholu Latvijā iegādājušies pēdējā mēneša laikā, novērtēt savas emocijas pirkšanas procesa laikā un pēc tā. 

No tiem cilvēkiem, kas uz Latviju devušies tieši ar mērķi iegādāties grādīgos dzērienus, emociju indekss sasniedzis 56% - tas nozīmē, kas šos cilvēkus burtiski apbur iespēja doties iepirkties uz kaimiņvalsts veikaliem. 

Tiem respondentiem, kas devušies uz Latviju arī pēc citām precēm, emocionālais indekss veidoja 19%, bet tiem, kas Latvijā bija citu iemeslu dēļ, bet arī iegādājās alkoholu – 27%. 

Visu Latvijā alkoholu pirkušo respondentu vidējais emociju indekss veido 34%, kas pēc “Kantar Emor” eksperta Aivara Voga teiktā, esot iespaidīgs rezultāts. 

“Iepriekš mēs pētījām pircēju emocijas Igaunijas lielveikalos, un labākais rādītājs bija veikalos “Selver” (32%), kam sekoja “Coop” (28%) un “Prisma” (24%),” uzsvēra Vogs. 

“Askētiskais pierobežas veikalu noformējums un apkalpošanas kultūra, kas orientēta uz vairumtirdzniecību, cilvēkiem, visticamāk, ir otršķirīgs faktors, salīdzinot ar cenām.

Brauciens uz Latviju pēc alkohola – tas ir sava veida rituāls, kas, neskaitot preces, dāvā arī uzvaras sajūtu no finansiālā ietaupījuma,” piebilst eksperts. 

Vogs gan neizslēdz, ka igauņu izteikti pozitīvās emocijas, ko rada alkohola pirkšana Latvijā, zināmā mērā veicina arī tas, ka, iepērkoties Latvijā, igauņi protestē pret Igaunijas valdības īstenoto akcīzes nodokļa politiku. 

Igaunijas dienvidu reģionu iedzīvotājs “alkotūrisms” uz Latviju sajūsmina mazāk nekā Tallinas iedzīvotājus. Tas acīmredzot skaidrojams ar to, ka Dienvidigaunijas iedzīvotājiem braucieni uz Latviju jau kļuvuši par rutīnu. 

Latvijā iegādātā alkohola īpatsvars saglabājas stabils, veidojot 20 līdz 24% no Igaunijā patērētā alkohola. 

Pagājušā gada augustā šis īpatsvars veidoja 15%, bet vēl pirms gada – vien 6%. 

Kā secināts “Kantar Emor” pētījumā, alkoholiskos dzērienus Latvijā visbiežāk iegādājas Igaunijas vīrieši vecumā no 39 līdz 42 gadiem. 

42% no visiem pircējiem dzīvo Tartu apriņķī un Igaunijas dienvidu reģionos. 

Iedzīvotāju aptauju “Kantar Emor” veica šā gada septembrī, kopumā aptaujājot 1100 cilvēkus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.