ASV vidustermiņa vēlēšanas, kas izšķirs politisko kursu turpmākajos divos gados

Vēlēšanās tiks izvēlēts viss ASV Pārstāvju palātas sastāvs - 435 cilvēki, kā arī 35 vietas ASV Senātā un gubernatori gandrīz 40 štatos.

Lai arī Trampa vārdu uz biļeteniem neatrast, viņš pats izteicies, ka 2018.gada vidustermiņa vēlēšanas būšot "referendums" par viņa prezidentūru.

Ja Pārstāvju palātā pārsvaru gūs demokrāti, Trampam tas turpmākos divus gadus varētu sagādāt grūtības pieņemt likumprojektus. Turklāt tas ļautu demokrātiem padziļināt izmeklēšanas pret Trampu.

Vēlēšanas iezīmē arī sašķeltību ASV sabiedrībā. Kamēr republikāņus valsts pārvaldē pārstāv arvien vairāk gados vecāki, gaišādaini, mazāk izglītoti vīrieši, demokrāti aizvien biežāk paļaujas uz sievietēm, dažādu rasu cilvēkiem, jauniešiem un koledžu absolventiem. Līdzīgi iedalās arī vēlētāji ASV, izraugoties partiju, par kuru balsot. 

Kas balsos par demokrātiem, kas - par republikāņiem?

Pārmaiņas politisko partiju auditorijā varētu radīt paliekošu iespaidu uz ASV politiku. Vēl pirms pieciem gadiem Republikāņu nacionālā komiteja (RNC) ziņoja, ka partijas dzīvotspēja esot atkarīga no tā, vai atbalstītāju rindām izdosies piesaistīt vairāk sieviešu un minoritāšu. Taču šīs grupas lielā mērā novērsušās no Trampa republikāņu partijas, reaģējot uz haotisko vadības stilu un nereti ksenofobisko retoriku. Taču ekscentriskais prezidents partijai piesaistījis vīriešus - "zilās apkaklītes" jeb "vienkāršā darba" darītājus.

Arijs Fleišers, kurš piedalījās RNC ziņojuma rakstīšanā, norāda, ka republikāņu līderi tolaik negaidīja, ka atbalstītāju rindas papildinās tieši šī demogrāfiskā grupa. "Pašlaik tiek pārrakstīts, ko nozīmē būt republikānim," uzsver Fleišers. "Donalda Trampa rokās ir pildspalva, un viņa rokraksts dažreiz nav pārāk labs."

Mediju "NBC News" un "The Wall Street Journal" nacionāla mēroga aptauja liecina, ka demokrāti piesaistīs lielāko daļu afroamerikāņu vēlētāju - 84% no viņiem gatavi atdot balsi par demokrātiem, kamēr par republikāņiem balsot grasās vien 8%. Par labu demokrātiem sliecas arī latīņamerikāņi (57%), jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem (57%) un sievietes (55%) - turklāt gaišādainu, augstāko izglītību ieguvušu sieviešu vidū atbalsts demokrātiem sasniedz 61%.

Savukārt republikāņu partija lielāko atbalstu bauda vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem (52%), vīriešu (50%) un balto iedzīvotāju (50%) vidū. 65% aptaujāto balto vīriešu bez augstākās izglītības norādīja, ka balsos par republikāņiem.

Divi dažādi skatpunkti

Demokrāti cer, ka šajās vēlēšanās Kongresā tiks ievēlēts rekordliels sieviešu skaits. Partija norāda arī uz lielu skaitu kandidātu, kas pieder seksuālajām minoritātēm vai arī ir musulmaņi.

Bijušais prezidents Baraks Obama uzsvēra atšķirības starp abām partijām, dažas dienas pirms balsojuma tiekoties ar vēlētājiem. "Vienas vēlēšanas neiznīdēs rasismu, seksismu un homofobiju," pasākumā Floridā sacīja Obama. "Vienas vēlēšanas to nepaveiks. Bet tas būs sākums."

GALERIJA: ASV gatavojas vidustermiņa vēlēšanām

Tikmēr Tramps līdzīgā pasākumā īsi pirms vēlēšanām baidīja atbalstītājus ar Centrālamerikas migrantu kolonnu, kas virzās uz Meksikas-ASV robežu, un ko Tramps solījis sagaidīt ar vairāk nekā 5000 karavīriem. Obama Trampa retoriku nodēvējis par populismu.

Trampa retorika ir neierasta mūsdienu ASV prezidentam. "Pareizi izmantotas, dzeloņdrātis ir skaists skats," Tramps sacīja vēlētājiem Montānā.

Dārgas kampaņas, bet rezultāti - neparedzami

Tomēr 2018.gada ASV vidustermiņa vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. 

Aprēķināts, ka līdz vēlēšanu dienai gan demokrātu, gan republikāņu partija savā priekšvēlēšanu kampaņās būs ieguldījušas pa apmēram pieciem miljardiem dolāru katra. Vidustermiņa vēlēšanās tās ir rekordlielas summas.

Šī gada vēlēšanām daudz aktīvāk seko arī ārvalstu mediji, kas citus gadus vidustermiņa vēlēšanām pievērš visai maz uzmanības. Iemesls ir acīmredzams - republikāņu uzvara spēcinātu Trampa ārkārtīgi strīdīgi vērtēto prezidentūru, kamēr demokrātu pārsvars pašreizējo prezidentu bremzētu un varētu pat novest pie reāliem mēģinājumiem sākt pret viņu impīčmenta procedūru.

Rietumeiropā interesi par šīm vēlēšanām kāpinājušas bažas, ka Tramps varētu uzgriezt muguru transatlantisko attiecību kultivēšanai. Pensionētais britu diplomāts Ians Bonds intervijā amerikāņu raidorganizācijai NPR stāsta, ka Londonas politiskajās aprindās vidustermiņa vēlēšanu rezultātus uzskata par svarīgu indikatoru, kādu politisko kursu turpmākajos gados uzņems Savienotās Valstis. 

"Ja republikāņiem veiksies labi, tad cilvēki visā Eiropā nospriedīs, ka Tramps nav tikai pārejoša fāze," norāda Bonds. "Viņi nospriedīs, ka šīs pārmaiņas ASV politikā ir uz palikšanu un ka tāds ir Amerikas redzējums par pārējo pasauli, un ka mums jāpieņem fakts, ka Amerika varētu negribēt vai nevarēt palīdzēt Eiropai, ja to piemeklēs krīze."

Viņš uzsver, ka pat tādā gadījumā, ja pārsvaru gūtu demokrāti, ir pamats bažām par ASV attiecībām ar sabiedrotajiem Eiropā un citviet, jo ASV prezidentam ir liela ietekme uz ārpolitiku.

Līdzīga pozīcija ir arī citos reģionos. Lai arī tiek uzskatīts, ka pirms 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām Ķīna deva priekšroku Trampa kandidatūrai, pēc Trampa sāktā tirdzniecības kara tas noteikti ir mainījies. Ķīnas publicisti norāda, ka spēcīga demokrātu pārstāvniecība ASV valdībā varētu mazināt Trampa ietekmi un piespiest viņu ieņemt mērenāku pozīciju, norāda NPR.