Ķīpsala ir unikāla ne vien ar savu atrašanās vietu, bet arī ar arhitektūru, kur senais mijiedarbojas ar jauno un moderno. Starp vēsturiskajām celtnēm vietu atradušas mūsdienīgas biroju ēkas, restaurēti un pilnīgi jauni dzīvojamo māju projekti. Tikmēr šejienieši ik dienu novērtē elpu aizraujošo panorāmas skatu uz Vecrīgas baznīcu torņiem, pasažieru ostu, kā arī atrašanos teiksmām apvītās likteņupes Daugavas krastos.
300 gadus apdzīvota sala ar zvejnieka vārdu
Ķīpsala, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, ir vien kvadrātkilometru plaša, taču tai ir patiesi bagāta vēsture. Šo salu, kas esot izveidojusies no upē sanesta smilšu sēkļa, līdz 17. gadsimta otrajai pusei dēvēja par Žagarsalu – kāda uz salas dzīvojoša zvejnieka vārdā, kuram pie Daugavas atradusies zvejas vieta. Taču laika gaitā šis nosaukums pamazām izgāja no aprites, līdz sala tika pārsaukta par Ķīpsalu. 17. gadsimta beigās uz salas atradās nedaudz vairāk nekā desmit zvejnieku sētu, tostarp arī Ķipju dzimtas pārstāvja Pētera Ķipja sēta, no kuras cēlies nosaukums, kādā šī apkaime tiek dēvēta vēl šobaltdien.
Šī brīža veidolu Ķīpsala ieguvusi, saplūstot vairākām mazām salām. Vēl 17. gadsimtā Ķīpsalas teritorija bija daudz mazāka nekā šobrīd, bet līdz ar uzcelto dambi, kas savienoja Ķīpsalu ar Mazo Klīversalu un Burkānu salu, Daugavas straume mainījās, un ap Ķīpsalu radās smilšu sēkļi, veicinot Ķīpsalas teritorijas paplašināšanos. Ķīpsalas apmērus un izskatu izmainīja arī blakus esošā, no Daugavas sanesumiem izaugusī Darvas sala, kā arī aizbērtās atteku paliekas starp Burkānu salu un Mazo Klīversalu.