Kā laikus pamanīt spēļu atkarību?

Azartspēļu atkarību  dažreiz mēdz dēvēt par "slēpto slimību”, jo tā nav konstatējama pēc kādām fiziskām pazīmēm, kā tas ir citu atkarību gadījumos. Diemžēl to neredz arī paši slimnieki: cilvēki, kuri cieš no spēļu atkarības, parasti savu problēmu noliedz vai cenšas mazināt tās nopietnību. Spēlmanim pašam var maldīgi šķist, ka viņš procesu kontrolē. Tomēr tad, kad azartspēles ir pārņēmušas cilvēka domas un sāk ietekmēt veselību, attiecības ar līdzcilvēkiem, materiālo stabilitāti un citas dzīves jomas, ir jau par vēlu.

Ne katrs, kurš atpūšas, spēlējot kādu spēli, saucams par atkarīgo, tomēr jārēķinās, ka, nespējot sevi disciplinēt spēles procesā, atkarība var izveidoties.

“Ja cilvēkam gribas noslēpt faktu, ka viņš spēlējis, ja viņš spēlē slepus vai melo par to, cik daudz laika un naudas ir patērējis, ja nespēj pārtraukt spēli, ja spēlē arī tad, kad nav naudas, un iztērē to, kas paredzēta rēķinu apmaksai vai elementāru ikdienas preču un pārtikas iegādei, – tas liecina jau par nopietnu azartspēļu atkarību. Melošana norāda, ka cilvēks lieliski apzinās savu problēmu un kaunas par to, taču nav gatavs atzīties pats sev, ka nespēj tikt galā,” pauž Dace Caica, biedrības "Esi brīvs" vadītāja.

Patoloģiska azartspēļu atkarība ir slimība, kas 1980. gadā oficiāli atzīta un iekļauta starptautiskajā psiholoģisko slimību klasifikatorā (ICD - 10). Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistīti visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē.

Azartspēļu atkarību definē kā pieaugošu vēlmi spēlēt spēles, palielinoties spēles ilgumam un biežumam, neskatoties uz indivīda sociālajiem apstākļiem – azartspēļu atkarīgais nepārtrauc spēlēt, ne pieaugot parādsaistībām, ne rodoties problēmām mācībās, darbā vai ģimenē.

“Aizņemšanās, lai spēlētu vēl un vēl, vajadzīgu lietu pārdošana, pat zagšana – cilvēks cenšas iegūt aizvien vairāk naudas spēlei, jo uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā atgūt zaudētos līdzekļus. Tāpēc ir svarīgi atkarības risku pamanīt laikus un meklēt palīdzību agrīnā stadijā, kamēr azartspēles vēl nav atstājušas graujošu iespaidu uz spēlmaņa dzīvi,” aicina Dace Caica.

Kā laikus atpazīt simptomus, kas liecina – esat pārkāpuši trauslo robežu starp aizraujošu izklaidi un atkarību no spēles? Ja jums ir kaut mazākās šaubas par sevi vai savu tuvinieku, atbildiet uz pieciem vienkāršiem jautājumiem. Tie varētu šķist gluži nevainīgi, tomēr, ja kaut uz vienu varat atbildēt apstiprinoši, visticamāk, ir vērts kļūt uzmanīgam..

• Vai spēlēšanas dēļ kaut reizi esat kavējis darbu vai mācības? No azartspēlēm atkarīgi cilvēki zaudē laika izjūtu un, pat ieskatoties pulkstenī, tā rādītājus ignorē. Spēles process ir kļuvis svarīgāks par ikdienas pienākumiem un profesionālo izaugsmi.
• Vai jebkad esat izjutis sirdsapziņas pārmetumus pēc spēlēšanas? Par daudz iztērētas naudas, bezjēdzīgi pavadīts vakars vai brīvdiena, atteikšanās kaut kur doties kopā ar ģimeni vai draugiem, lai spēlētu – tie ir nopietni iemesli sirdsapziņas pārmetumiem.
• Vai kaut reizi esat spēlējis ilgāk nekā paredzēts? Šķietami nevainīgā doma, ka “vēl tikai vienu stundu; nekas slikts jau nenotiks”, ir maldinoša. Ļaujoties tai, var nokavēt kaut ko patiešām svarīgu.
• Vai kaut reizi esat spēlējis, lai atbrīvotos no raizēm vai nepatikšanām? Cilvēks atnāk mājās sabēdājies vai noraizējies pēc nogurdinošas darba dienas, varbūt ar kādu sastrīdējusies, bet varbūt vispār ir piektdiena, 13. datums un vēl pilnmēness, un viss krīt ārā no rokām. Ieslēgt savu mīļāko spēlīti, lai kādu stundiņu izvēdinātu galvu – šķiet, nu kas gan tur slikts. Tomēr tas nozīmē, ka stresa situācijā cilvēks nevis veselīgi atpūšas, meklē atbalstu vai cenšas relaksēties, bet metas bēgt atkarību teritorijā, pārkāpjot vienu no galvenajiem noteikumiem – nespēlēt sliktā garastāvoklī!
• Vai spēlēšana ir radījusi jums miega problēmas? Vērā ņemams signāls ir problēmas iemigt pēc krietnas spēļu devas vai pārāk vēlu atlikta došanās pie miera, kas liek justies miegainam nākamajā dienā un ietekmē darba vai mācību produktivitāti.

“Protams, šīs ir tikai dažas pazīmes,” atzīst Dace Caica. “Atkarības izpausmju spektrs var būt no viegliem miega traucējumiem līdz domām par pašnāvību, no sirdsapziņas pārmetumiem par nejēdzīgi iztērētiem pāris eiro līdz izmisīgām domām par to, kur ņemt papildu līdzekļus. Jāsaprot divas lietas – azartspēļu atkarība ietekmē ne tikai pašu atkarīgo, bet arī līdzcilvēkus, un šis process nepakļaujas gribasspēka un rakstura kontrolei. Atkarība ir slimība, kas nav ārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var nespēlēt un dzīvot produktīvāk. Tāpēc gan atkarīgajiem, gan līdzatkarīgajiem ir nepieciešama speciālistu palīdzība.”

Biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem atrodamas iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spēlesbriviba.lv, kur pieejams arī paplašināts speciālistu izstrādāts tests, kas ļaus novērtēt savas problēmas apmēru.

Iniciatīvas ietvaros konsultācijas ar atbalsta tālruņa starpniecību sniedz īpaši sagatavoti biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti. Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Konsultāciju tālrunis 29323202  atkarīgajiem un viņu tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. Iniciatīvu finansiāli atbalsta spēļu biznesa uzņēmums “Alfor”.