Viņa gan norādīja, ka līgums tāpat netika noslēgts un DLRR attiecības ar RŽD strauji pasliktinājās 2015. gadā, pēc Magoņa aresta.
Jau vēstīts, ka 26. martā sēdē bijusī "LDz ritošā sastāva serviss" (RSS) priekšsēdētāja Svetlana Berga liecināja, ka lokomotīvju iegāde atbildusi visām LDz koncerna interesēm, jo tas bijis ekonomiski izdevīgi visiem koncerna dalībniekiem.
Savukārt 19. marta tiesas sēdē bijušais "LDz Cargo" vadītājs Guntis Mačs liecināja, ka Magonis nav ietekmējis "LDz Cargo" vadību par konkrētu vilcienu nomu. Mačam nekas neesot zināms par Magoņa iespējamo ietekmi uz LDz investīciju padomi un LDz prezidentu padomi, bez kuru lēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" nemaz nevarētu no "Skinest Rail" iegādāties lokomotīves, ko piedāvāts nomāt pārvadātājam "LDz Cargo" un citiem pārvadātājiem Latvijā un ārpus Latvijas.
Kādreizējais LDz vadītājs Magonis no darba tika atbrīvots pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu. Rīgas rajona tiesa 2015. gada 8. augustā Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro lielu drošības naudu.
Limbažu rajona tiesa 15. janvāra tiesas sēdē atcēla Magonim noteiktais aizliegums izbraukt no valsts, kā arī atsevišķi izdalīja un nodeva Igaunijas tiesai "Skinest Rail" lietas daļu. Prokurore Evita Masule aģentūrai LETA norādīja, ka juridiskas personas ir jātiesā valstīs, kur tās ir reģistrētas, un nav pamata bažām, ka Igaunijas tiesā uzņēmumam varētu draudēt mazāka atbildība.