ASV vidustermiņa vēlēšanas ir spilgtākais notikums uz ASV politiskās skatuves šogad. To iznākumam ir potenciāls ievērojami apgrūtināt valsts prezidenta Donalda Trampa dzīvi un padarīt viņa laiku līdz nākamajām vēlēšanām (2020. gadā) ārkārtīgi grūtu. Vai tā tiešām notiks?
Otrdien, 6. novembrī, ASV norisinās vidustermiņa vēlēšanas, kuras notiek divus gadus pēc prezidenta pilnvaru termiņa sākuma (Trampa gadījumā – 2016. gads). To ietvaros ASV iedzīvotājiem tiek dota iespēja pārvēlēt valsts Kongresa sastāvu (Pārstāvju palātas 435 locekļus un 35 no 100 Senātā esošajiem senatoriem). Šis notikums tiek uzskatīts par iespēju paust attieksmi pret līdzšinējo prezidenta administrācijas darbu un nepieciešamības gadījumā apgrūtināt tās darbošanos atlikušos divus gadus (no četru gadu pilnvaru termiņa).
Tas tādēļ, ka Kongresam ir jāapstiprina liela daļa no prezidenta pieņemtajiem lēmumiem gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Tāpat Kongresa rīcībā ir jebkura ASV prezidenta lielākais bieds – impīčments (spēja atstādināt Baltā nama saimnieku pirms viņa pilnvaru termiņa beigām).
Principā var uzskatīt, ka vidustermiņa vēlēšanas ir sava veida valdības eksāmens visas sabiedrības priekšā, kura rezultātu ietekmē tās iepriekš veiktie darbi. Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām šogad norisināsies arī 36 ASV štatu un 3 valstij piederošo teritoriju gubernatoru vēlēšanas. Tāpat arī atsevišķos štatos tiks ievēlēti jauni likumdevēji. Būtiski, jo gan likumdevējiem, gan gubernatoriem ir liela ietekme pār savā paspārnē esošo štatu budžetu izlietojumu un štatu līmenī pieņemto likumu īstenošanu.