Kamerūnā atbrīvoti kaujinieku nolaupītie 79 skolēni

Bērni agri pirmdienas rītā tika nolaupīti no prezbiteriešu internātskolas Nkvenas ciematā, kas atrodas netālu no Ziemeļrietumu provinces galvaspilsētas Bamendas.

Tā bija pirmā šāda masu nolaupīšana Kamerūnā.

Sociālajos medijos tika publiskots video ar nolaupītajiem bērniem. Video publiskoja grupējums, kas sevi dēvē par Ambas puišiem. Tā ir atsauce uz separātistu iecerēto Ambazonijas valsti, ko viņi vēlas nodibināt Kamerūnas Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģionos.

Lai gan videoieraksta autentiskums netika apstiprināts, vecāki sociālajos medijos ziņoja, ka atpazinuši tajā savus bērnus.

Bijusī Vācijas kolonija Kamerūna pēc Pirmā pasaules kara tika sadalīta starp Lielbritāniju un Franciju. 1960.gadā Francijas kolonija ieguva neatkarību, kļūstot par Kamerūnas valsti, un 1961.gadā tai tika pievienota britu Dienvidkamerūna, kas vēlāk tika sadalīta Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģionos.

2016.gadā abos reģionos sākās iedzīvotāju protesti pret valdību, apsūdzot to diskriminācijā. Vardarbība pastiprinājās 2017.gada beigās, kad separātisti pasludināja Ambazonijas valsti un sāka bruņotu neatkarības kampaņu.

Konfliktā nogalināto civiliedzīvotāju skaits nav droši zināms, bet tas mērāms vairākos desmitos, ja ne pat simtos.

Pagājušajā nedēļā separātistu kaujinieki uzbruka strādniekiem valstij piederošā gumijkoku plantācijā Kamerūnas dienvidrietumos. Kaujinieki nocirta strādniekiem pirkstus, jo viņi nav pakļāvušies separātistu rīkojumam nedoties uz darbu plantācijās.

Netālu no Bamendas tika nošauts arī amerikāņu misionārs. Viņš gāja bojā apšaudē starp separātistiem un karavīriem.

Kamerūnas 85 gadus vecais prezidents Pols Bija, kurš nesen nodeva zvērestu septītajam termiņam prezidenta amatā, solījis veicināt decentralizāciju, lai atbildētu uz angliski runājošo reģionu bažām.

Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģionos, kur dzīvo apmēram piektdaļa no Kamerūnas 22 miljoniem iedzīvotāju, vairums cilvēku prot angļu valodu, nevis franciski, kā pārējā Kamerūnas teritorijā.