Aptauja: Latvijā 70% jauniešu ar nepatīkamiem izaicinājumiem internetā tiek galā bez vecāku palīdzības

Vienlaikus aptaujā secināts, ka 84% jauniešu nepatīkamu interneta izaicinājumu gadījumā nelūdz palīdzību arī skolotājiem.

Tāpat aptaujā 30% jauniešu atzinuši, ka interneta vidē ir aizskāruši personu ar nepārdomātu ierakstu, komentāru, ievietojuši nekorektu fotogrāfiju, izteikuši rupju vai aizvainojošu piezīmi. Savukārt, taujāti par to, kā rīkotos, ja klases "WhatsApp" grupā kāds ņirgātos par klasesbiedru, 36% jauniešu atzinuši, ka neiesaistītos situācijā un neaizstāvētu klasesbiedru.

Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene sacīja, ka mūsdienu jaunieši internetā orientējas viegli un, nonākot sarežģītās situācijās, tās cenšas risināt paši. "Tomēr, lai arī vairums jeb 71% aptaujāto norāda, ka skolā ir pietiekami daudz informācijas par to, ko darīt, ja internetā nākas saskarties ar problēmām, prakse liecina, ka jauniešiem pietrūkst pieredzes un prasmes konfliktsituāciju veiksmīgai risināšanai," viņa teica.

Tāpat Rubene atzīmēja, ka saziņa tiešsaistē ir relatīvi jauns komunikācijas veids, tādēļ problēmas digitālajā vidē jāmācās risināt ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem.

Arī psiholoģe Zane Avotiņa minēja, ka bērnu izglītošanai par šādiem un citiem ikdienas izaicinājumiem ir jāiesaista vecāki. "Lai iedrošinātu bērnu dalīties, ne tikai ar ikdienas notikumiem, bet arī ar izaicinājumiem, vecākiem biežāk jāatvēl laiks sarunām - reizēm pietiek kaut ar kvalitatīvām 15-30 minūtēm, taču svarīgi tās atrast katru dienu. Sarunas jāveido interesantas, izvairoties no jautājumiem "vai tu izmācījies?", "vai esi sakārtojis istabu?", kas neveicina bērna interesi par dialogu," viņa sacīja.

Avotiņa arī piebilda, ka gan vecākiem, gan pedagogiem vairāk jāpievērš uzmanība bērna ikdienas uzvedībai, fiksējot neraksturīgu izturēšanos, nervozitāti, noslēgtību vai agresivitāti, kuras cēlonis varētu būt neatrisinātas problēmsituācijas tiešsaistē.

"Pieaugušo līdzdarbošanās veicinās veiksmīgāku situāciju pārvarēšanu un mācīs jaunietim nebaidīties vērsties pēc palīdzības. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pieaugušajam jāatrisina bērna problēma vienam, jo, izjūtot atbalstu, jaunietis kļūs atvērtāks, emocionāli stabilāks un pašapzinīgāks, kas ir vieni no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai mācītos citus problēmu risināšanas paņēmienus. Ieguvēji būs arī pieaugušie, jo aktīvāka iesaiste bērnu digitālajā ikdienā uzlabos savstarpējās attiecības," skaidroja eksperte.

"Samsung Skola nākotnei" ir "Samsung Electronic Baltics" sociālā iniciatīva, kuras laikā otro gadu realizēta programma "Skolēna digitālais IQ". Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas digitālās jomas ekspertiem. Programmas mērķis ir veicināt jēgpilnu digitālo tehnoloģiju lietošanu, izmantojot tās ikdienas dzīvē, mācībās un arī nākotnē, uzsākot darba gaitas.

Aptauju veikta sadarbībā ar "Mindshare" 2018.gada septembrī, aptaujājot 520 respondentu vecumā no 14 līdz 18 gadiem.