Vienlaikus aptaujā secināts, ka 84% jauniešu nepatīkamu interneta izaicinājumu gadījumā nelūdz palīdzību arī skolotājiem.
Tāpat aptaujā 30% jauniešu atzinuši, ka interneta vidē ir aizskāruši personu ar nepārdomātu ierakstu, komentāru, ievietojuši nekorektu fotogrāfiju, izteikuši rupju vai aizvainojošu piezīmi. Savukārt, taujāti par to, kā rīkotos, ja klases "WhatsApp" grupā kāds ņirgātos par klasesbiedru, 36% jauniešu atzinuši, ka neiesaistītos situācijā un neaizstāvētu klasesbiedru.
Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene sacīja, ka mūsdienu jaunieši internetā orientējas viegli un, nonākot sarežģītās situācijās, tās cenšas risināt paši. "Tomēr, lai arī vairums jeb 71% aptaujāto norāda, ka skolā ir pietiekami daudz informācijas par to, ko darīt, ja internetā nākas saskarties ar problēmām, prakse liecina, ka jauniešiem pietrūkst pieredzes un prasmes konfliktsituāciju veiksmīgai risināšanai," viņa teica.
Tāpat Rubene atzīmēja, ka saziņa tiešsaistē ir relatīvi jauns komunikācijas veids, tādēļ problēmas digitālajā vidē jāmācās risināt ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem.
Arī psiholoģe Zane Avotiņa minēja, ka bērnu izglītošanai par šādiem un citiem ikdienas izaicinājumiem ir jāiesaista vecāki. "Lai iedrošinātu bērnu dalīties, ne tikai ar ikdienas notikumiem, bet arī ar izaicinājumiem, vecākiem biežāk jāatvēl laiks sarunām - reizēm pietiek kaut ar kvalitatīvām 15-30 minūtēm, taču svarīgi tās atrast katru dienu. Sarunas jāveido interesantas, izvairoties no jautājumiem "vai tu izmācījies?", "vai esi sakārtojis istabu?", kas neveicina bērna interesi par dialogu," viņa sacīja.