Dzelzs priekškaram nolaižoties pār Eiropu, īpaši nozīmīgu lomu iemantoja pasta sūtījumi. Pasts kļuva par vienīgo tiltu, kas savienoja latviešus PSRS okupētajā Latvijā un tautiešus, kuri patvērumu bija raduši rietumos. Baidoties no čekas represijām, latvieši izdomāja aizvien oriģinālākus veidus, kā ar vēstuļu starpniecību paziņot trimdiniekiem par patieso situāciju Latvijā, talkā ņemot pat citronu sulu, kas kalpoja kā neredzamā tinte. Šīs saziņas liecības nu ir kļuvušas par nozīmīgiem vēstures avotiem, ko jau 11 gadus apkopo muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”.
Valsts simto dzimšanas dienu gaidot, muzejs aicina Latvijas iedzīvotājus dalīties ar atmiņām par saziņu aiz dzelzs priekškara. Kā informē muzeja pārstāve un vēsturniece Brigita Tamuža, ikviens ir aicināts dalīties ar savām atmiņām par saziņu ar ārzemju radiem padomju laikā, 9. un 10. novembrī no plkst. 10.00 līdz 18.00 atnesot uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centru (-1. stāvā) kādu priekšmetu, fotogrāfiju vai vēstuli, kas palīdzētu šo stāstu izstāstīt.
Pasākuma laikā darbinieki un brīvprātīgie palīgi no muzeja “Latvieši pasaulē” atnestās liecības profesionāli digitalizēs, tādējādi nodrošinot pieejamību nākamajām paaudzēm, bet iegūtās liecības tiks iekļautas Eiropas digitālās bibliotēkas “Europeana” kolekcijā. Visas atnestās vēsturiskās liecības pēc digitalizēšanas tiks atdotas to īpašniekiem.
Vai plānots apkopotās liecības publiskot arī ne-digitālā veidā? Tamuža pauž cerību, ka kādreiz šie unikālie vēstures avoti patiešām varētu tikt iekļauti grāmatā vai izstādē, tiesa, par formātu spriest ir pāragri.
“Viss ir atkarīgs no cilvēku atnestajiem materiāliem un atsaucības,” skaidro Tamuža.
Pagaidām muzejam “Latvieši pasaulē” nav pašam savas mājvietas, un ārvalstu ekspedīciju laikā ievāktās liecības ir deponētas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.