Jau atkal rodas bažas par varbūtēju degvielas cenu maiņu uzpildes stacijās. Donalda Trampa lēmums par naftas sankciju atjaunošanu pret Irānu liek domāt, vai tirgus spēs kompensēt šā produkta zudumu. Kā tas ietekmēs mūs?
Kas ir noticis?
5. novembrī ASV prezidents Donalds Tramps atjaunoja sankcijas pret Irānas naftas sektoru. Vienlaikus arī kuģniecības un banku sektoru. Tā ir otrā ekonomisko sankciju atjaunošanas kārta, kuru Donalds Tramps ir plānojis realizēt jau kopš viņa aiziešanas no Kopīgā Visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) jeb Irānas «kodolvienošanās» šā gada maijā. Pirmā paredzēja ierobežojumu atjaunošanu valsts tirdzniecībai ar zeltu un dārgmetāliem, dolāra banknošu pirkšanas/pārdošanas aizliegumu un starptautisku finanšu darījumu ar riāla valūtu veikšanu.
Kas ir Irānas «kodolvienošanās»?
Irānas šķietamā kāre iegūt kodolieročus jau izsenis ir bijusi viena no aktuālākajām starptautiskās politikas problēmām. Vairākas ASV administrācijas ir izteikušas pamatotus pieņēmumus, ka valsts urāna un plutonija bagātināšanas programmas var tikt izmantotas nevis miermīlīgai kodolenerģijas attīstībai, bet gan bruņošanās izvēršanai. Lai iegrožotu Irānas kodolambīcijas, pret to ilgstoši īstenoja starptautiskas sankcijas valsts ekonomikas atslēgas elementiem – 1) naftas eksportam, 2) banku finanšu darījumiem, 3) dārgmetālu tirdzniecībai, 4) transporta nozarei. Tomēr tā vien šķita, ka tam nav nekādu rezultātu un valsts pievienošanās pasaules kodolklubam ir tikai laika jautājums.