Idejas kā ar ģimeni pieminēt Lāčplēša dienu jeb alternatīva svecītēm Krastmalā

Rītu pavadi kopā ar bērniem: dzied, izzini vai skaties izrādi!

Lāčplēša Kara ordeņa pilnā komplekta apskate

11. novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) plašu sabiedrību jau tradicionāli aicina uz Latvijā vienīgā zināmā Lāčplēša Kara ordeņa pilnā komplekta apskati un uz nodarbībām bērniem. Šogad muzejā notiks arī sarīkojums, kurā stāstīs par to, kā Lāčplēša diena dažādos laikaposmos tikusi atzīmēta teju simt gadu laikā. Savukārt leģendārās Karoga grupas dalībnieki, kuri pirms trīsdesmit gadiem Latvijas valsts karogu uzvilka Rīgas pils Svētā Gara tornī, dalīsies atmiņās par salīdzinoši neseno, tomēr jau vēsturisko notikumu.  Ieeja muzejā visas dienas garumā – par brīvu. No plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00. Programma.

Danči un rotaļas kopā ar Ilgu Reiznieci”

11. novembrī, plkst. 12.00 bērnu rītā muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina ģimenes ar bērniem ieskandināt svētkus kopā ar mūziķi, postfolkloras grupas “Iļģi” dibinātāju un pedagoģi Ilgu Reiznieci.  Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina Lāčplēša dienas svētkos būt kopā ar bērniem, piedzīvojot prieku latviešu tautas rotaļās un dziesmās, kā arī pēc pasākuma iepazīt muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs”, kas atrodas latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā nama dzīvoklī, kur savulaik dzīvojis pats arhitekts. Uz pasākumu aicināti bērni vecumā no 5 līdz 8 gadiem. Ieejas maksa apmeklētājam EUR 3.00.

Uzvedums bērniem “Pasaka par Sauli un Mēnesi”

11.novembrī, plkst. 12.00, Ventspils Bērnu pilsētiņāun plkst.15.00 Bērnu parkā “Fantāzija” Lāčplēša dienas noskaņā mazie ventspilnieki ar ģimenēm tiek aicināti apmeklēt izrādi bēriem “Pasaka par Sauli un Mēnesi”. Izrāde “Pasaka par Sauli un Mēnesi” ir pasaku mistērija par dabas skaistajiem ritiem, par saules un mēness ceļu debess un zemes dārzos, par gaismas spēku dabā un cilvēkos, kā arī par to, kā patiess līdzsvars spēj radīt visu brīnišķīgo un skaisto. Ieeja bez maksas.

Vari laicīgi doties uz citu Latvijas pilsētu

Cēsīs:  Valsts simtgades svinēšanas festivāls "Latvijas Goda aplis" jau kopš pērnā gada nogales apceļojis un godinājis Latvijas novadus valsts simtgadē. 11. novembrī notiks pēdējā ciemošanās, kad Lāčplēša dienas atzīmēšanas ietvaros tiks apmeklētas Cēsis. "Latvijas Goda aplis" tur piedāvās īpašas gaismas projekcijas. Lāčplēša dienas pasākumu programma Cēsīs sāksies pulksten 15:00. 

Rēzeknē: plkst. 10.00 kopā ar LR Zemessardzi vienosimies aizlūgumā par Latvijas brīvības cīnītājām Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, pēcpusdienā – plkst. 16.00 – aicinām visus ņem līdzi svecītes un pie pieminekļa “Latgales kongresam 100” (Atbrīvošanas alejā 61, Rēzeknē) kopīgi veidot gaismas starus, lai Latgales gaisma atspīd tālu un savienojas ar ikvienu Latvijas novadu. Pēc tam plkst. 16.30 dosimies lāpu gājienā no Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” līdz Miera ielas kapiem, kur pieminēsim Latvijas karavīrus. Programma.

Kuldīga:  pasākumi sāksies ar Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona un NATO kaujas grupas individuālā kaujas ekipējuma un tehnikas prezentāciju Pilsētas laukumā no 12.00 līdz 14.00. 13.00 ikviens aicināts uz piemiņas brīdi kritušajiem karavīriem Annas kapos. Savukārt plkst. 18.00 Pilsētas laukumā sāksies militārā parāde, kurā piedalīsies gan zemessargi, gan militārā transporta vienības. Pēc parādes zemessargi kopā ar citiem interesentiem dosies lāpu gājienā. Programma.

Liepāja: 11. novembrī Jāņa Čakstes laukumā pulksten 17.00 liepājnieki un pilsētas viesi aicināti baudīt Lāčplēša dienai veltīto koncertu, kurā uzstāsies Latvijas Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa, dziedātājs Atis Zviedris un pianists Normunds Kalniņš. Savukārt no pulksten 17.30 visi interesenti aicināti stāties lāpu gājienam, lai pulksten 18.00 svinīgā solī no Jāņa Čakstes laukuma dotos uz Ziemeļu kapiem. Noslēdzoties lāpu gājienam, Ziemeļu kapos pie pieminekļa Brīvības cīnītājiem ap pulksten 18.45 norisināsies piemiņas pasākums ar svinīgām Liepājas pilsētas domes vadības un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju uzrunām. Ar muzikāliem priekšnesumiem uzstāsies Latvijas Nacionālās operas un baleta tenors Juris Jope kopā ar ģitāristu Linardu Švekli. Programma.

Galvaspilsētā - izzini Lāčplēša dienas notikumus uz pils sienas

Šī gada 11. novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 22.00, Lāčplēša dienas ietvaros uz Rīgas pils fasādes rādīs projekcijas slīdrādi "1919 / Latvijas stāsts". Projekcija uz Rīgas pils fasādes 11. novembra vakarā ļaus ikvienam izsekot līdzi teju 100 gadus senajiem notikumiem un izprast to laiku notikumus Daugavmalā. Vieglā un saprotamā veidā tiks atspoguļoti vēsturiskie notikumi no Pagaidu valdības dibināšanas laika 1918. gadā līdz Neatkarības kara cīņām par Rīgu 1919. gada 11. novembrī. Desmit minūšu garā sižetā būs iespēja uzzināt gan par Neatkarības kara gaitu, gan latviešu tautas spēku un apņēmību, aizstāvot savu valsti un valdību.

KONCERTI

Lāčplēša dienas koncerts “Rudens zvaigznes”

Šogad Lāčplēša dienas koncertā Pēterbaznīcā uzstāsies Latvijas Republikas Zemessardzes koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā. Koncertprogrammā iekļauti skaņdarbi no Valsts Akadēmiskā kora Latvijas simtgadei veltītās koncertu sērijas “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”, kā arī paša Ārija Šķepasta oriģināldziesmas, tautasdziesmu apdares un aranžijas. Tāpat koncertā būs dzirdami komponistu Imanta Kalniņa, Ulda Marhilēviča, Raimonda Tigula, Valta Pūces, Armanda Strazda, Kārļa Rūtentāla un Jāņa Aišpura skaņdarbi. Ieeja koncertā: no plkst. 15.30.

Latviešu dziesminieku koncerts “Dziesmas brīvai Latvijai”

11. novembrī, pulksten 16.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē notiks ikgadējais latviešu dziesminieku koncerts "Dziesmas brīvai Latvijai", kurā piedalīsies dziesminieki – Vītolu ģimene, Haralds Sīmanis, Inga Karpiča, Vinsents un Rihards Kūkoji, Uldis Ozols, Arnis Miltiņš, Silvija Silava, Kristīne Locika, Kristaps Sudmalis, Andris Mičulis, Ēriks Pozemkovskis un citi Austrasbērni, kā arī etnokompānija “Zeidi”. Lāčplēša dienas koncertu vadīs dziesminieks Valdis Atāls. Ieeja bez maksas.

Skyforger ieskandina

VEF Kultūras pils šogad Lāčplēša dienas atceres pasākumus ierībinās jau 11.novembra ieskaņā, kad naktī uz 11.novembri ar vērienīgu nakts koncertu uz skatuves kāps leģendārā grupa Skyforger, sniedzot krāšņu, emocijām uzlādētu ieskatu ar Lāčplēša dienu saistītos Latvijas vēstures notikumos. Koncertā grupa Skyforger atskaņos sava albuma Latviešu Strēlnieki kompozīcijas, aizvedot klausītājus I Pasaules kara laikā, stāstot par nežēlīgajām cīņām pie Rīgas, Ložmetējkalnā, Nāves Salā un citur Zemgalē, strēlniekiem varonīgi aizsargājot Latvijas zemi pret citvalstu iebrucējiem. Īsi pirms pusnakts, plkst. 22.30 apmeklētājus gaidāmajam notikumam ar latviešu strēlnieku un Brīvības cīņu karavīru dziesmām, godinot latviešu karavīrus, iesildīs pasākuma īpašie viesi – vīru kopa Vilki. 

“Daugavmalā mierīgs vakars”

11. novembrī no plkst. 20.00 līdz plkst. 22.00 aicinām uz Lāčplēša dienai veltītu pasākumu “Daugavmalā mierīgs vakars” Svētā Pestītāja Anglikāņu baznīcā, Rīgā. Pasākumu atklās ērģelniece Kristīne Adamaite ar izciliem mūziķiem - operdziedātāju IevuParšu un saksofonistu Arti Sīmani, koncertprogrammā “Dziedam jaunu dziesmu” tiks izpildīti Latvijas komponistu - Andreja Jansona, Aivara Kalēja, Madara Kalniņa, Ilzes Reines un Valda Zilvera jaundarbi.

Skaties kino!

Pirmizrāde simtgades filmai “Baltu ciltis”

Lāčplēša dienas vakarā Latvijas Televīzija piedāvās televīzijas pirmizrādi Nacionālā Kino centra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros tapušajai brāļu Ābeļu populārzinātniskajai dokumentālajai filmai “Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”. Filma arī izvirzīta piecās nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijās. “Baltu ciltis” ir stāsts par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk veidoja latviešu nāciju. Notikumi, kas ļauj skatītājam iepazīties ar katru no ciltīm, risinās ap filmas galveno varoni - tirgotāju Larsu no Gotlandes. Viņš devies apceļot zemes, kurās mīt kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi, prūši, jātvingi, galindi, augštaiši un žemaiši. Visas ciltis, ko sastop Larss, tobrīd sasniegušas savu augstāko attīstības pakāpi. Vēsturiskās rekonstrukcijas un inscenējumi apvienojumā ar datoranimāciju un zinātnisko ekspertu aizkadra tekstu ļauj ieskatīties Eiropas pēdējo pagānu - Baltijas reģiona seno tautu dzīvē.