Tā ir liela kļūda, ka Latvijā pienācīgi netiks atzīmēta Pirmā pasaules kara beigu (1914 - 1918) simtgade, jo Pirmais pasaules karš noteica mūsu vēsturi un spēcīgi ietekmēja cilvēku likteņus – ja nebūtu Pirmā pasaules kara beigu, nebūtu Latvijas, saka politoloģe Ilga Kreituse. Pēc viņas domām, prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums doties uz Parīzi, savā vietā 11. novembra militārajā parādē pie Brīvības pieminekļa deleģējot piedalīties Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība (NA)), ir pareizs.
Politoloģe: Divas militārās parādes nedēļas laikā - vai tas nav par daudz? (19)
“Situācija būs savāda – Saeimas priekšsēdētāja prezidenta vietā parādi vadīs pirmo reizi, bet daudz kas notiek pirmo reizi,” saka politoloģe.
Tas ir iemesls, lai Latvijā pārdomātu, ko un kā mēs svinam un vai ejam kopsolī ar pasaules notikumiem.
“Uzskatu, ka līdzās 11.novembrim būtu jāatzīmē Pirmā pasaules kara beigu simtgade, jo Latvija ir pasaules sastāvdaļa, bet mēs esam fokusējušies uz sevi un domājam pārāk šauri,” saka politoloģe, piemetinot, ka uz Parīzi Francijā, lai piedalītos Pirmā pasaules kara beigu simtās gadadienas piemiņai veltītajos pasākumus ieradīsies 60 pasaules valstu līderi, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Latvijas teritorija Pirmā pasaules kara notikumos bija ierauta pilnībā – ar to saistītas cīņās un bēgļu gaitas. Tas būtu apolitiski, ja prezidents ignorētu notikumu, kas noteica Latvijas vēsturi.”
Ilga Kreituse saka, ka viņas skatījumā divas militārās parādes, kas Latvijā būs vienas nedēļas laikā – vai tas nav par daudz?
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis lūdzis Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci viņa vārdā piedalīties Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Iekšlietu ministrijas vienību 11. novembra militārajā parādē pie Brīvības pieminekļa.
10. novembrī Vējonis dosies uz Parīzi Francijā, lai piedalītos Pirmā pasaules kara beigu simtās gadadienas piemiņai veltītajos pasākumus. Parīzē Vējonis piedalīsies arī Parīzes Miera foruma atklāšanā. Pirmajā pasaules karā bojā gāja teju desmit miljoni cilvēku, no kuriem 1,4 miljoni bija Francijas pilsoņi.