KNAB Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa prasīšanu saistībā ar “ABLV Bank” (3)

KNAB ieskatā, Rimšēvičs pirms pāris gadiem ticies ar bankas līdzīpašnieku Ernestu Berni un ierosinājis viņam izmantot konkrētus lobistus savu interešu pārstāvniecībai ārzemēs, bet Bernis no šī piedāvājuma ir atteicies un izmantojis savus lobistus. Viņš Rimšēviča piedāvājumu uztvēris kā kukuļa pieprasīšana. KNAB ieskatā, Rimšēvičs, atriebības vadīts, izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā ļaunprātīgi sniedza izmeklēšanā nenoskaidrotām ASV tiesībsargājošajām iestādēm nepatiesu informāciju par “ABLV Bank”.

Vadoties pēc šīs informācijas, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") sniedza ziņojumu par “ABLV Bank”, kurā bija iekļauti vairāki pārmetumi bankai, tostarp par naudas atmazgāšanu un kukuļošanu. Ņemot vērā, ka ziņojuma rezultātā banka bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, KNAB ieskatā, iestājās smagas sekas.

Aģentūrai LETA arī zināms, ka KNAB ziņojumā par aizdomās turamā statusa piemērošanu Rimšēvičam norādīts, ka “FinCEN” ziņojums balstīts uz Rimšēviča sniegto nepatieso informāciju.

Jau vēstīts, ka publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar "ABLV Bank" un "FinCEN” ziņojumu. Latvijas Televīzija savukārt vēstīja, ka Rimšēvičs šai procesā tiekot turēts aizdomās pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par kukuļa pieprasīšanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Savukārt Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds piektdien no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar "ABLV Bank". Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās "ABLV Bank" līdzīpašnieks Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc "ABLV Bank" pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. "ABLV Bank" vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

KNAB tobrīd neatklāja, pēc kāda Krimināllikuma panta sākts kriminālprocess. Arī šonedēļ KNAB neatklāja, pēc kādiem Krimināllikuma pantiem notiek izmeklēšana un vai tajā ir aizdomās turētie, taču e-pastā atsūtītajā komentārā birojs norāda, ka "procesā iesaistītām personām ir tiesības uz aizstāvību".

"KNAB lietvedībā ir kriminālprocess saistībā ar "ABLV Bank" pārstāvju iesniegumā minētajiem faktiem. Kriminālprocesā noris izmeklēšana, līdz ar to, lai netiktu kavēta izmeklēšanas gaita, detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu un tajā iesaistītajām personām KNAB nesniedz. Vēršam uzmanību, ka procesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un norādām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā," teikts KNAB komentārā.

Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons patlaban ir apsūdzētā statusā arī citā kriminālprocesā, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā un kuru iepriekš izmeklēja KNAB. Šovasar Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Savukārt Valsts policijas (VP) lietvedībā ir kriminālprocess pēc "Norvik bankas" lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma pret Rimšēviču. Guseļņikovs bija publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Guseļņikovs pagājušā gada decembrī vērsās VP ar iesniegumu par iespējamo Latvijas valsts amatpersonu saistību par kukuļa izspiešanu no viņa. Šī gada sākumā policija publiski paziņoja, ka sākts kriminālprocess. Kriminālprocess ir sākts par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šajā kriminālprocesā tiek pārbaudīti "Norvik bankas" lielākā akcionāra iesniegumā minētie fakti.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica teica, ka šajā kriminālprocesā turpinās izmeklēšana un sniegtās informācijas pārbaude. Kriminālprocesā patlaban nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss, bet izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus VP patlaban nesniedz.