/nginx/o/2018/07/07/8328570t1h5d75.jpg)
Rudenī, kad satumst aizvien agrāk un dažreiz visa diena ir tīta pelēki zilā miglā, pilsētas sacenšas, kura vairāk un skaistāk izgaismota. Arī dažviet Rīgā vakara stundās ir gaišs kā dienā. Tomēr gaisma ne visus ietekmē pozitīvi. Gaismas piesārņojums nopietni kaitē gājputniem. Kā mazināt kaitējumu dabai, vienlaikus neatstājot bez gaismas pilsētniekus, domā dabas pētnieki, ornitologi un pilsētbūvnieki.
Gaismas piesārņojums kopumā ir liela problēma, atzīst ornitologs Ainārs Auniņš.
Pilsētu apgaismojums, kas pēdējo gadu laikā, apritē ienākot jaunām tehnoloģijām, kļuvis spožāks un krāšņāks, būtiski kaitē gājputniem, daudz mazāk pilsētas putniem, kas ar gaismu jau saraduši un pielāgojušies dzīvei pilsētā. Pavasarī un rudenī uz dienvidiem pārvietojas lieli putnu bari. Daudzas putnu sugas mēro vairākus tūkstošus kilometru garu ceļu, orientējoties pēc zvaigznēm un Saules, respektīvi, tajā pusē, kur Saule noriet, gaisma saglabājas ilgāk. Ieraugot spožo gaismu virs pilsētām, putni apjūk, maina maršrutu un ilgi riņķo virs pilsētas.
“Ņemot vērā garo ceļu, lieki iztērētā enerģija ir būtisks zaudējums enerģijas budžetā,” saka eksperts.
Daudzas putnu sugas migrācijai izmanto nakts stundas, dienā uzkrājot spēkus un barojoties. Viens no šo putnu orientieriem ir zvaigznes naksnīgajās debesīs, kas pilsētas gaismās nav redzamas.
Visvairāk putnus traumē gaismas stari, kas spīd no apakšas uz augšu, piemēram, gaismas objekti, kas no zemes izgaismo ēku fasādes un debesis.
Turklāt, kopš parādījušās LED spuldzes, gaisma ir spilgtāka nekā pagājušā gadsimta otrajā pusē. No gaismas ietekmes putnus pasargā koki, kas slāpē apgaismojuma izplatīšanos. Tātad viens no risinājumiem ir – vairāk koku.
Savukārt pilsētas putni pie gaismas un trokšņu piesārņojuma ir pieraduši un pakārtojuši savu diennakts režīmu pilsētas dzīvei. “Pilsētā putni dzied daudz agrāk nekā laukos, dažreiz iedziedas nakts vidū,” stāsta ornitologs.
“Dziesma putniem nav laika pavadīšanas veids, bet gan signāls pārējiem, ka tā ir viņu teritorija. Ikviens putns vēlas, lai viņa signāls izskanētu tālāk, un astoņos no rīta dziedāt vairs nav jēgas.”
Mūsu tīrības mīlestība, piemēram, kārtīgi savāktas rudens lapas parkos, samazina barības bāzi putniem. To, kādas putnu sugas uzturēsies pilsētā, nosaka koku un krūmu sugas, kas aug tuvumā. Tomēr ne tikai. 20.gadsimta 90. gados, kad ekonomiskā situācija valstī bija slikta, parki netika īpaši kopti, līdz ar to uzradās putnu sugas, kas barojas ar to, ko atrod zem vecām lapām. Auniņš atceras, ka deviņdesmitajos gados Kronvalda parkā dziedāja lakstīgalas.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)