Iedzīvotāju tiesības un muitas nodevas: ko paredz "Brexit" vienošanās?

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku "Brexit" vienošanās svarīgāko punktu satura izklāstu.

Īrijas jautājuma pagaidu risinājums

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Ziemeļīrija turpinās pildīt visas ES kopējā tirgus normas, kas regulē preču, tostarp arī lauksaimniecības ražojumu, pārvadājumus.

Lielbritānijai turpinot Ziemeļīrijā ievērot ES muitas kodeksu, Ziemeļīrijas uzņēmumi varēs savas preces bloka kopējā tirgū ievest bez ierobežojumiem.

Vienlaikus vienošanās paredz, ka Ziemeļīrija saglabās neierobežotu piekļuvi pārējās Apvienotās Karalistes tirgum.

Pēc Londonas pieprasījuma, Ziemeļīrijā tiks piemērotas arī kopējā tirgus normas, kas attiecas uz elektroenerģiju.

Vienotajā ES un Lielbritānijas muitas teritorijā britu ražojumus varēs ievest visās 27 bloka atlikušajās dalībvalstīs bez jebkādām kvotām un muitas nodevām.

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, vienošanās satur normas, kas attiecas uz valsts atbalstu, konkurenci un nodokļiem, kā arī uz sociālajiem un vides standartiem.

ES diplomāti iepriekš pauda bažas, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka, britu rūpnieki, atsakoties no ES standartiem, varētu ražot lētākus produktus.

Abas puses apņēmušās līdz 2020.gada 1.jūlijam izstrādāt vadlīnijas līgumam, kas varētu aizstāt pašreiz saskaņoto pagaidu risinājumu, paredzot iespēju pārejas periodu pagarināt, ja viena no pusēm tam vēl nebūtu gatava.

Jebkurā brīdī pēc pārejas perioda beigām ikviena no pusēm var atzīt, ka pagaidu izkārtojums vairs nav nepieciešams, taču lēmums par tā atcelšanu pieņemams kopīgi.

Pārejas periods

Pārejas periodā, kas beigsies 2020.gada 31.decembrī, turpinās darboties ES tiesību normas, lai dotu laiku dalībvalstu valdībām un uzņēmumiem sagatavoties jaunajām Lielbritānijas un ES attiecībām.

Tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste šajā periodā saglabās savu dalību ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū.

Lielbritānija saglabās pieeju atlikušo 27 dalībvalstu tirgum, taču tai būs jāievēro arī bloka normas, kas attiecas uz preču, kapitāla, pakalpojumu un darbaspēka brīvo kustību.

Tajā pašā laikā Lielbritānija zaudēs iespēju ietekmēt lēmumus, ko pieņems atlikušās bloka dalībvalstis, Eiropas Komisija (EK) vai Eiropas Parlaments (EP).

Pilsoņu tiesības

Vienošanās projekts paredz, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu, kas šobrīd dzīvo Lielbritānijā, un miljons britu, kas dzīvo citās bloka dalībvalstīs, saglabās savas līdzšinējās tiesības.

Gan ES, gan Lielbritānijas pilsoņi, kā arī to ģimenes locekļi turpmāk varēs dzīvot, strādāt un mācīties pretējās puses teritorijā, baudot tādas pašas tiesības, kādas bauda attiecīgās puses pilsoņi saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

Tas attieksies uz visiem vienas puses pilsoņiem, kas otras puses teritorijā būs ieceļojuši līdz pārejas perioda beigām.

Šis personas pilnībā saglabās līdzšinējās tiesības uz veselības aprūpi, pensijām un sociālajiem pabalstiem.

"Brexit" rēķins

Lielbritānijas atlikušās finansiālās saistības pret ES, kas būtu atzīstamas par taisnīgām no britu nodokļu maksātāju viedokļa, saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības aplēsēm ir 39 miljardi mārciņu (44 miljardi eiro).

Strīdu risināšana

Strīdus starp uzņēmumiem un citām juridiskajām personām izskatīs kopīga komiteja. Ja nebūs iespējams vienoties par abpusēji pieņemamu risinājumu, jautājums tiks nodots neatkarīgai arbitrāžas instancei.