Iepin savas saknes jeb kā tapa TVNET Nameja gredzens (2)

Otra leģenda stāsta, ka virsaitis Namejs pēc zaudētās kaujas pret vācu bruņiniekiem atkāpies uz Lietuvu kopā ar savu ģimeni un cilti. Svešzemē Namejs licis izkalt šādus gredzenus, lai uzdāvinātu tos saviem tuvākajiem cilvēkiem kā draudzības un uzticības simbolu.

Šajā gadījumā gredzena četri ciešie pinumi pauž tautas vienotību.

DAŽI FAKTI PAR NAMEJA GREDZENU:

• Gredzeni ar vītu priekšpusi bijuši izplatīti visās baltu apdzīvotajās teritorijās no 12. gs. līdz 15. gs. sākumam.
• Visbiežāk šo gredzenu mūsdienās redzam vīriešu pirkstos, savukārt vēsturiski tieši sievietes bijušas biežākas šāda gredzena īpašnieces. 
• Gredzena popularitāti un tā nosaukuma rašanos veicināja Aleksandra Grīna romāns "Nameja gredzens" un Ludolfa Liberta gleznotais Nameja portrets – mākslinieka iztēles auklējums. Un nu jau arī Aigara Graubas spēlfilma "Nameja gredzens".
• 40. gadu beigās bez dzimtenes palikušajiem emigrantiem ideja par šādu Nameja gredzenu pārvērtās latvietības simbolā, kas kalpo arī šodien.

No sudraba stieplītes caur uguni un ūdeni līdz greznai pirksta rotai

Kas to būtu iedomājies, ka varenais Nameja gredzens top no šādas samērā smalkas sudraba stieplītes, kuru elementāri pārlokām uz pusēm. Salocītā stieplīte tiek nostiprināta skrūvspīlēs, un tad sākas roku darbs.

Sākam ar stieplītes galu savīšanu, kuros pēcāk būs jāiepin vēl krietni smalkāka stieplīte.

Tad stieplīti uzkarsē līdz aptuveni 750 grādiem (kušanas temperatūrai) un tad strauji atdzesē, to iemetot ūdenī. Čurkš – skaņa kā laimītes lejot, tomēr pie tā nekas neapstājas.

Tad atkal stieplīti liekam skrūvspīlēs un atkal notiek pīšanas process. Tagad jāpin līdz brīdim, kamēr visi pinumi nostājušies smuki savās vietās. Atkal karsējam un strauji atdzesējam.

Jāatzīst, šīs karstās uguns dejas un aukstā ūdens saspēlē ir kaut kas hipnotizējošs un maģisks. Un kā nu ne – trīs dabas elementi, kuriem varam pieskaitīt sudrabu, kas nāk no zemes dzīlēm.

Tālāk – tamborēšanas process, kas ir akurāta smalkās pīnītes iebīdīšana vajadzīgajā ailītē ar speciālu instrumentu.

Šis darbs prasa milzīgu pacietību un, atzīšos, man likās visgrūtākais. Bet ko var gribēt no cilvēka bez pacietības – jā, arī meditācija te sanāk.

Kad pīnītes ir kārtībā, gredzena pīnes malas dauza ar āmuru. 

Jā, un te arī mana darba trauma – protams, precīzi uzsitu sev pa pirkstu. Fū, labi, ka gredzens nedabūja, – joko rotkalis.

Lai nelielās sāpes piemirstos, manu uzmanību pievērš nopietnai izvēlei - gredzena centrālajam motīvam, 5 pinumiem.

Tālāk topošais gredzens tiek valcēts, izveidojot ieapaļas malas. Pēc tam vīlēšana un locīšana līdz vajadzīgajam pirksta izmēram.

Tad jau tikai pie pucēšanas. Un, kā zinām, tas, ko pucē, top vienmēr skaists. 

Viss – pēc pusotras stundas man rokās ir savs TVNET Nameja gredzens!

SKATIES GALERIJĀ VISU GREDZENA KALŠANAS PROCESU

Iesakām izmēģināt arī tev pašam "Baltu rotās" radīt savu gredzenu. Paldies rotkalim Normundam Vanagam un "Baltu rotu" idejas autorei, direktorei Ievai Straupei-Lūsei.