Sambadas liecības laikā zālē atradās arī pats Gusmans. Sākumā Gusmans izskatījās sadusmots, taču liecības laikā atslīga krēslā, sakrustoja rokas un kājas un klausījās bijušā sabiedrotā liecībā, novēroja "The Guardian".
Sambada no 90. gadu sākuma līdz pat arestam 2008. gadā bija atbildīgas par karteļa "grāmatvedību" un vadīja karteļa Mehiko "filiāli", kuras sastāvā bija trīs noliktavas, no kurām viena bija iekārtota lidostas teritorijā.
GALERIJA: Ņujorkā sākusies narkobarona "El Čapo" tiesāšana
Sambada tiesas zālē aprakstīja, kā karteļa vadītāji "sametušies", lai varētu atļauties iegādāties ļoti lielas kokaīna kravas no Kolumbijas - parasti ap 30 000 kilogramu. Sākotnēji Sinaloa kartelis savus ieņēmumus dalīja uz pusēm ar piegādātājiem no Kolumbijas (kartelim kļūstot lielākam, tas mainījās). Sambadam bija uzticēta aprēķinu veikšana. Galvenie karteļa vadītāji un "apakšvadītāji" ieguldīja savus līdzekļus, lai "stiprinātu karteli" un varētu pasūtīt lielāku daudzumu narkotiku. Taču tādā veidā arī tika dalīts risks - gadījumā, ja krava nesasniegtu galamērķi, viņi "zaudēja kapitālu, bet ne pārāk daudz".
Karteļa grāmatvedis arī paskaidroja, ka, sūtot narkotikas uz dažādām ASV vietām, kartelis saskārās ar atšķirīgām izmaksām un gaidāmo peļņu. Piemēram, Losandželosā kilogramu kokaīna varēja pārdot par 20 000 dolāru, bet transporta izmaksas sastādīja 7000 dolāru. Realizējot 15 000 kilogramu kravu, karteļa peļņa ir 195 miljoni dolāru jeb 13 000 par katru kilogramu.
Čikāgā transporta izmaksas bija augstākas - 9000 dolāru par viena kilograma transportēšanu, bet arī pārdošanas cena - 25 000 dolāru par kilogramu - bija augstāka. Līdz ar to karteļa peļņa par katru kilogramu sasniedz 16 000 dolāru. Vispievilcīgākais tirgus bija Ņujorka - tur transporta izmaksas sastādīja 9000 dolārus, bet pārdošanas cena sasniedza 35 000 dolāru. Peļņa - 26 000 dolāru par kilogramu, skaidroja Sambada.