Šā gada 18. novembris ir ārkārtīgi nozīmīgs datums. Tieši pirms 100 gadiem tika pasludināta neatkarīga Latvijas Republika. Par godu šim notikumam Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) ir izveidojis īpašu publikāciju «Latvijas Ārlietu simtgade: scenāriji nākotnei», kurā ir iekļauti centieni atbildēt uz mūžam populāro jautājumu – kāda būs Latvijas nākotne pasaulē? Lai noskaidrotu LĀI redzējumu, portāls TVNET intervēja domnīcas pētnieku un direktora vietnieku Kārli Bukovski.
Kārļa Bukovska publikācijā iekļautais raksts ar nosaukumu «Latvija līdzīgi domājošās kopienās: Eiropas Savienība un Eiroatlantiskā partnerība» koncentrējas uz trīs Latvijas nākotnes scenāriju iezīmēšanu mums divās ārkārtīgi svarīgās organizācijās – Eiropas Savienībā un NATO. Nenoliedzami, ka Latvijas mazās starptautiskās ietekmēs dēļ ar šīm organizācijām notiekošais var tikt uzskatīts arī par mūsu pozīciju spoguli pasaulē. Kā saka pats pētnieks, divi no šiem scenārijiem ir radikāli, bet trešais - zelta vidusceļš.
Scenārijs Nr. 1: Latvija starpvaldību Rietumos
Kā savā rakstā norāda Bukovskis, šis scenārijs realizētos, ja jau tuvākajos 10 gados pieņemtos spēkā savstarpējās uzticības trūkums, aizvainojums, neracionāla konkurence un apsēstība ar personīgo vai nacionālo ambīciju īstenošanu gan starp ES valstīm, gan arī ES attiecībās ar ASV. Šajā scenārijā Rietumu valstis liek uzsvaru uz savas suverenitātes saglabāšanu un nonāk pie attiecību modeļa, kas lielā mērā noveda pie Otrā pasaules kara sākuma, pauž Bukovskis.
«Šis ir sliktākais scenārijs, jo tā ietvaros ES integrācijā progress nav novērojams, mēs sākam piedzīvot to, ka arvien jaunas dalībvalstis sāk domāt par izstāšanos, franči un vācieši sāk skatīties citā virzienā, ASV no Eiropas sāk atsvešināties un amerikāņu piemēram seko arī Kanāda,» intervijā saka Bukovskis. «Šajā gadījumā mums būtu nopietni jāpārvērtē mūsu pašreizējā ģeopolitiskā atrašanās vieta. Kā zināms, ASV ir mūsu galvenais stratēģiskais partneris un pēc viņu aiziešanas, visticamāk, Baltijā nepaliks arī kanādiešu karavīri,» turpina pētnieks. Bukovskis arī norāda, ka Latvija principā tiktu nostādīta situācijā, kurā būtu jāmeklē jaunas sadarbības iespējas. Piemēram, atsevišķi reģionālās sadarbības mehānismi ar kaimiņvalstīm. Pētnieka rakstā arī piemetināts, ka tādā gadījumā