/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/11/21/11590307t1hd4a1.jpg)
Valdība aicinās parlamentu pieņemt likuma grozījumus 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušos problēmu risināšanai.
Aicinās grozīt likumu budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušos problēmu risināšanai (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi arī tam nepieciešamo likumprojektu, ko saskaņojusi arī Tieslietu ministrija. Grozījumus tiek rosināts veikt Likumā par budžetu un finanšu vadību.
FM rosina grozīt likumu, atsakoties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā likumā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.
Ar likuma grozījumiem plānots risināt virkni problēmu, piemēram, nodrošināt plānoto pensiju pieaugumu, pedagogu atalgojuma pieaugumu, kā arī mediķu un tieslietu sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu atbilstoši Satversmes tiesas lēmumiem, kā arī nodrošināt Valsts prezidenta atalgojumu.
Minētais aicinājums ieteikuma vēstules formā tiks nosūtīts Saeimas Budžeta komisijai, lai tā FM piedāvātos likuma grozījumus virzītu apstiprināšanai kā savus.
Kā vēstīts, FM iepriekš skaidrojusi, ka gadījumā, ja nākamā gada sākumā nestāsies spēkā 2019.gada budžets, sagaidāma virkne problēmu, piemēram, Valsts prezidents nesaņems atalgojumu, netiks nodrošinātas mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātajai pedagogu darba samaksai, nebūs iespējams izpildīt Satversmes tiesas spriedumu par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām.
Tāpat bez 2019.gada budžeta nebūs iespējams nodrošināt spēkā esošo normatīvu izpildi pensiju un pabalstu jomā, nevarēs nodrošināt nepieciešamo finansējumu sociālās apdrošināšanas jomā atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un attiecīgās mērķa grupas skaita izmaiņām, kā arī nebūs noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
"Ja nekas netiek mainīts, tad pastāv risks, ka izdevumi mēnesī pasākumu īstenošanai vienas divpadsmitās daļas apmērā no iepriekšējā gada apropriācijas ir nepietiekoši, lai nodrošinātu, kaut vai, piemēram, pedagogu palielinātās algas ar 2018.gada 1.septembri nemainīgā līmenī arī 2019.gadā. Tādējādi samērā īsā laikā ir nepieciešams izdiskutēt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu valsts funkciju nepārtrauktību," norādīja FM.