Dezinformācijas kampaņas ir Krievijas vājuma pazīme (14)

«Krievija vēlas veicināt sašķeltību Rietumvalstu iekšienē un tāpēc atbalstīs jebkuru politisko spēku, kurš to varētu veicināt. Visaktīvāk tas tiek darīts tieši pirms vēlēšanām. To pierādīja gan ASV, gan Francija, gan arī Latvija,» minēja Vaidere. «Es ļoti vēlētos, lai man blakus būtu demokrātiska Krievija bez Kremļa politikas, kura varētu atzīt savus pagātnes grēkus. Neskatoties uz to, ka 90. gados Maskavas demokrātijas eksperiments nenesa augļus, tajos laikos ko izveidot bija ārkārtīgi grūti. Domāju, ka tagad situācija ar demokrātijas izveidi būtu pavisam cita,» pauda deputāte.

Papildinot par valsts dezinformācijas kampaņām, deputāte ir kritiska. «Pēdējos gados situācija Krievijas dezinformācijas sfērā nav uzlabojusies. Gluži otrādi – saasinājusies vēl vairāk. Krievijas metodes ir palikušas slēptākas un rafinētākas. Krievijas propagandas kanāli ir ļoti labi finansēti un profesionāli izveidoti.

Par spīti, Krievijai esot nabadzīgai valstij, tā vienmēr atradīs līdzekļus, kurus investēt šādos projektos.

Latvijā mēs šo situāciju izjūtam ļoti spilgti, jo mums ir cilvēki, kuri vāji prot angļu valodu. Šādos gadījumos tie var skatīties ierobežotu televīzijas kanālu klāstu (tostarp Krievijas). Šajos Krievijas sponsorētajos kanālos tie starp interesantām pārraidēm atrod melīgu informāciju. Es pati esmu pieredzējusi šo propagandu arī uz savas ādas. Es savulaik biju Minhenes drošības konferencē. Pēc tam intereses pēc skatījos, kā šis notikums tiek atspoguļots Krievijas TV kanālos. Secināju, ka acīmredzami esam bijuši dažādos pasākumos, jo viss teiktais tika pagriezts ar kājām gaisā,» teica Vaidere.

«Tomēr TV kanāli ir tikai viena Krievijas dezinformācijas puse. Vēl viena ir Maskavas finansētie ziņu portāli. Tajos tiek publicētas gan viltus ziņas, gan arī viltus viedokļi,» norāda Vaidere. Uz jautājumu, ar ko viltus viedokļi atšķiras no parastajiem viedokļiem, deputāte atbild:

«Viltus viedokļos paši fakti tiek padarīti par viedokli. Tiek spriedelēts par neapstrīdamu notikumu un faktu patiesumu.

Piemēram, Latvijas okupācija, kas ir neapstrīdams fakts, ļoti spoži tiek pamatota kā nebijusi. Vienlaikus jāpiemin, ka viltus viedokļus atklāt ir daudz grūtāk nekā viltus ziņas. Tas tāpēc, ka viedoklis pats par sevi ir subjektīvs redzējums,» sacīja Vaidere.

«Trešā Krievijas propagandas klātbūtnes dimensija ir saistīta ar sociālajiem tīkliem, kuros pastāv ārkārtīgi daudzi viltus profili, kuri izplata nepatiesas ziņas. Pati esmu likusi vairākus no šiem viltus profiliem slēgt. Tas arī tiek darīts, taču pēc laika tie atkārtoti parādās jau citā veidolā. Internets tādā ziņā ir bīstama vide, jo tas pats tev automātiski piespēlē ziņas, kuras tev varētu patikt. Tādā veidā rodas tā saucamie burbuļi,» sacīja deputāte.

«Nenoliedzami, ka Krievijas klātbūtne iespaidoja gan mūsu vēlēšanas, gan arī draud iespaidot gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Vienlaikus vēlētos pieminēt, ka arī mūsu pašu masu informācijas līdzekļiem, tostarp televīzijai, būtu vairāk jāpadomā, cik tad pozitīvas vai negatīvas iznāk pārraides. Man ļoti daudz cilvēku ir sūdzējušies par tā saucamo «Tautas panorāmu». Tajā bija tikai negatīvi iedzīvotāju viedokļi un netika pārstāvēts visu to redzējums. Šādām nelīdzsvarotēm pārraidēm arī ir ļoti liela ietekme uz vēlēšanām. Žurnālistiem būtu vairāk jādomā arī par labo lietu izcelšanu,» norādīja Vaidere.

Runājot par Eiropas Savienības ietvaros veiktajiem pretpasākumiem Krievijas dezinformācijas ierobežošanai, deputāte uzskata, ka ir ārkārtīgi būtiski nogriezt finansējumu ES politiķiem no trešajām valstīm.

«Mums pašiem pietiek savas naudas,» saka Vaidere. «Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka man Eiropas Savienības budžetā ir izdevies iekļaut finansējumu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram «StratCom», kurš cīnās pret viltus ziņu izplatīšanu un publicē patiesu informāciju krievu valodā. Vairākkārt esmu Eiropas Komisiju arī aicinājusi meklēt naudas līdzekļus (iespējams, atņemot tos euronews), lai varētu izveidot TV kanālu krievu valodā ar pievilcīgām filmām, seriāliem, šoviem un vienlaikus ar patiesu informāciju. Mēs, baltieši, vieni to nespējam izdarīt. Tam ir vajadzīgi milzīgi naudas līdzekļi interesanta izklaidējoša satura izveidei. Ja šāds kanāls nebūs interesants, cilvēki to tāpat neskatīsies,» norādīja Vaidere.

«Vienlaikus Eiropas Komisija varētu naudu pārdalīt, lai finansētu vairāk projektu medijpratības palielināšanai. Kaut vai pašu žurnālistu prasmju celšanai. Tie jau ir pirmie, kuri izvēlas, kādas ziņas sabiedrībai pasniegt un kādas ne. Tas pats attiecas arī uz citu cilvēku viedokļiem. Tos var arī nepublicēt apgalvojumu formā. Vienlaicīgi vajadzētu arī domāt par atsevišķu TV kanālu slēgšanu. Mums būtu jāstiprina mediju uzraugi. Informācijas mediju telpā pagaidām ir par daudz,» norādīja Vaidere.