Afganistānas realitāte: vecāki pārdod bērnus, lai nodrošinātu ģimenēm iztiku (2)

Saskaņā ar ANO datiem, Afganistānu pārņēmušais sausums savas mājas 2018.gadā piespiedis pamest vairāk cilvēkiem nekā vardarbība, kuras izplatība arī šogad sasniegusi sen nepieredzētu līmeni. 

ANO aplēses liecina, ka sausuma dēļ Afganistānas rietumu provincēs Heratā un Badgisā savas mājas šogad pametuši vairāk nekā 275 000 cilvēku.

Sausuma periods Afganistānas rietumu reģionos ir nodarījis nopietnus postījumus lauksaimniecības nozarei, un nepietiekamo nokrišņu dēļ, piemēram, magoņu raža šajā Afganistānas daļā šogad ir samazinājusies par trešdaļu, salīdzinot ar rekordlielo ražu 2017.gadā. 

Ekstremālie laikapstākļi veicinājuši bažas, ka globālās klimata pārmaiņas vēl vairāk negatīvi ietekmēs Afganistānu, kas ir viena no trauslākajām valstīm pasaulē un kuras ekonomiku un sabiedrību tuvu pilnīgam sabrukumam ir novedusi gadu desmitiem ilgusī karadarbība. 

Bēgļu nometnē pie Heratas CNN korespondents aprunājās ar Mamarīnu, kura bijusi spiesta pārdot savu meitu, lai nodrošinātu ģimenei iztiku. 

Mamarīnas vīrs gāja bojā karā, bet sausuma dēļ sieviete ar saviem bērniem bija spiesta pamest savas mājās.  

Lai nodrošinātu sev un saviem pārējiem bērniem iztiku, Mamarīna citai ģimenei bēgļu nometnē par aptuveni 3000 ASV dolāru pārdeva savu sešus gadus veco meitu Akilu. 

Meitenīti nopircis vīrietis vārdā Nadžmudīns, kurš viņu plāno nākotnē izdot par sievu savam šobrīd desmit gadus vecajam dēlam. 

“Sausuma dēļ kopā ar saviem trīs bērniem devos prom no sava ciemata. Ierados šeit [bēgļu nometnē], cerot, ka man kāds palīdzēs, bet nesaņēmu neko. Lai bērni neciestu badu, es meitu atdevu vīrietim par aptuveni 3000 dolāru, tomēr pagaidām esmu saņēmusi vien 70 dolārus. Man nebija naudas, nebija pārtikas un [ģimenes] apgādnieka - vīrs ir  nogalināts,” stāsta Mamarīna. 

Atbildot uz jautājumu, vai Akila apzinājusies savu likteni, sieviete norādīja: “Viņa nezina, ka es viņu pārdevu. Kā lai viņa zinātu? Viņa ir bērns. Tomēr man nebija citas izvēles. Smejoties vai raudot, viņai bija jādodas prom. Kurš gan pārdotu daļu savas sirds, ja vien būtu izvēle?” 

Akila gan joprojām dzīvo tajā pašā bēgļu nometnē - citā teltī kopā ar nedaudz turīgākā Nadžmudīna ģimeni. 

Nadžmudīns pauž viedokli, ka viņš rīkojies cēlu mērķu vadīts. 

“Viņas [Mamarīnas] ģimenei nebija, ko ēst. Viņi bija izsalkuši. Zinu, es arī esmu nabadzīgs, tomēr esmu pārliecināts, ka lēnām es viņai samaksāšu - divu vai trīs gadu laikā,” stāsta vīrietis. 

Nadžmudīnu nesatrauc, ka viņš pircis bērnu kā līgavu. “Tam nav nozīmes. Tādas lietas šeit notiek. Pat veci vīri prec jaunas meitenes. Tā notiek,” viņš piebilst. 

Arī Nadžmudīna ģimene cietusi no Afganistānas rietumus pārņēmušā sausuma. 

“Labība iznīka, mēs nevarējām audzēt arī melones – visi augi gāja bojā sausuma dēļ. Zaudējām arī lopus. Aitas, kazas un govis nomira badā, jo tām nebija barības,” stāsta Nadžmudīns. 

Mamarīnas stāsts Heratas bēgļu nometnē nav tāds vienīgais. 

Kāds vīrietis, kurš atteicās nosaukt savu vārdu, atklāja, ka viņš savu četrus gadus veco meitu atdevis citam vīrietim kā parāda atmaksu. 

“Man nebija citas izvēles. Man nebija naudas un ienākumu avotu. Atnāca vīrietis un deva man divas iespējas - atmaksāt parādu vai atdot viņam manu meitu. Es izvēlējos otro,” stāsta vīrietis. 

Sausums gan nav ne tuvu vienīgā Afganistānas problēma - Afganistānas islāmistu grupējums “Taliban” joprojām kontrolē aptuveni 45% valsts teritorijas, un talibu sadursmes ar Afganistānas valdības spēkiem, kā arī džihādistu veiktie terorakti rada arī milzīgus civiliedzīvotāju upurus.