Kā mūs māna ar "Melno piektdienu" (53)

Vairumā gadījumu 50% atlaide nozīmē, ka prece kaut nedaudz pietuvojas savai patiesajai cenai. “Cilvēki ir jocīgi – domā, ka uzraksts “pazeminām cenu”, to arī nozīmē,” saka Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds.

“Atkarībā no preču grupas, veikala uzcenojums ir no 200 līdz 300 procentiem, “ saka asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Tātad pie mums preces tiek pārdotas divas, trīs reizes dārgāk nekā patiesībā izmaksā. “Ja pajautā, tirgotājiem ir ļoti daudz argumentu, kāpēc sadārdzinājums ir tik liels – mazs tirgus, lielāki izdevumu, kā citur.” Strazds apliecina, ka citās Rietumeiropas valstīs veikalu uzcenojums nav tik liels.

Kā zīmīgu piemēru viņš min kosmētikas preces (gan sieviešu, gan vīriešu), kas pie mums ir neadekvāti dārgākas nekā rietumos.

“Ja mūsu veikalā kosmētikai ir 50% atlaide, tas nozīmē, ka cena ir tāda kā citās Eiropas valstīs ikdienā, bez atlaides.”

Eksperts norāda uz kādu zīmīgu paviršību mūsu veikalos – stendus parasti rotā liels plakāts “Atlaide no 30 līdz 50%”, bet uz katras konkrētās preces cenu zīmes nocenojums nav uzrakstīts. “Ja ārzemēs prece tiek nocenota pakāpeniski un uz cenas zīmes var skaidri redzēt, kā cenu samazinājusies, pie mums ir tikai viena vai, augstākais, divi nocenojumi.”

Strazds norāda, ka liela daļa preču ražota Ķīnā un, lai gan tas automātiski nenozīmē, ka lieta ir slikta, speciālistiem šis fakts vien liek šaubīties par preces kvalitāti.

“Ir virkne problēmu, ko zina tikai speciālisti, bet mēs tirgū nejaucamies.”

Visbiežāk Ķīnā ražotāji precei ir pazemināta auduma vai dzijas kvalitāte. “Tekstils un apģērbs ir saražots par daudz, un tas pats attiecas uz pārtiku. Tāpēc jāizdomā dažādi triki, kā saražoto pārdot. Jebkurai precei ir jābūt tādā kvalitātē, lai pēc pusgada tā būtu jāizmet. Cik daudziem no mums skapī nav lieku drēbju? Visiem ir! Pircēji modes industrijai pieprasa aizvien jaunas drēbes. Kāpēc, lai kāds ražotu lietas, ko var nēsāt 15 gadus?”

Strazds vērš uzmanību uz to, ka Latvijā katru gadu tiek ievestas vismaz 10 000 tonnas tā saucamā second hand apģērba. “Daļu eksportē, bet, ņemot vērā, ka šis apģērbs ātri nolietojas, tas nonāk atkritumos.

Jā, to var pārstrādāt, bet tādā gadījumā ir jāievieš “otro roku” apģērbu šķirošana, bet mēs pat tukšo pudeļu nodošanas jautājumu neesam atrisinājuši.

Apģērbam ir jāizgriež pogas, jāizņem rāvējslēdzējs,” stāsta asociācijas vadītājs. Piemēram, Itālijā veco drēbju pārstrādes prakse veiksmīgi darbojas.

Strazds skaidro, ka pašmājās ražotās preces vietējā tirgū ir maz – 90% preču tiek eksportētas. 7, 8% uz Krieviju, liela daļa uz Eiropas Savienības valstīm, ASV, Kanādu, Āfrikas valstīm. Izņēmums ir sieviešu veļa, kas ne vien tiek eksportēta, bet arī tirgota uz vietas. 95% no Latvijā saražotā funkcionālā apģērba tiek eksportēts. Ārvalstīs nonāk arī tehniskais tekstils, stāsta Strazds.

GALERIJA: Masu psihoze ir sākusies - Melnā piektdiena pasaulē 

GALERIJA: Patērētāju nenovērtētā paradīze "Black friday" Rīgas ielās