“Sputnik Latvija” tekstus izplata anonīmu “Facebook” lapu tīkls (6)

LTV izpētījis, ka vismaz astoņas sociālā tīkla lapas izplata “Sputnik Latvija” radītus materiālus. Tie, piemēram, ir konti “Ko apskatīt Latvijā”, “Ko darīt Rīgā” un “Latvija 3.14”. Lapas, kas šķiet veidotas, lai stāstītu par Latviju un Rīgu, publicē no citiem sociālo tīklu lietotājiem aizņemtas bildes ar Latvijas dabas skatiem, romantiskas Rīgas ielu ainas, laba rīta novēlējumus.

Taču ik pa brīdim parādās arī pa kādai saitei uz rakstu. Un rakstu avots ir tikai viens. Krievijas valsts aģentūra “Sputnik”. Kopējais sekotāju skaits šīm lapām - teju 37 000 cilvēku.

Visas lapas ir anonīmas, proti, slēpj to, kas ievieto saturu un kas pārvalda. Visas šķietami veltītas kādam neitrālam tematam un ar to acīmredzami piesaista sekotājus.

Ir ne tikai it kā tūrismam veltītas lapas, bet arī konts ar receptēm un ēdienu fotogrāfijām, kas ik pa brīdim dalās ar saiti uz “Sputņik” rakstu par kādu problēmu Latvijas pārtikas nozarē.

Lapa “Retro Latvija” pārsvarā publicē padomju Rīgas foto, bet dažreiz “iepilina” arī Sputnik rakstus. Dažus rakstus uzsvērti izplata pat ne viena, bet vairākas lapas - piemēram, ar kritiku pret filmu “Tēvs nakts” vai  ziņām par Latvijas pilsoņiem, kas atvēruši restorānu Krimā.   “Sputnik Latvija” galvenais redaktors Valentīns Rožencovs sarunā ar “de facto” atzina, ka Sputnik tiešām izmanto šādas lapas savu materiālu popularizēšanai, taču norādīja, ka ar to nodarbojas nevis redaktors, bet sociālo mediju speciālisti;

“Tā ir ierasta un normāla satura promotēšana sociālajos tīklos, ja būtu kaut kāda reklāma vēl, bet tās nav. Mēs nepārkāpjam nekādus likumus – nedz “Facebook”, nedz Latvijas, nedz Krievijas.”

Starptautiskā domnīca “Digitālās pētniecības laboratorija”, kas Latvijā strādā kopā ar NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, arī pētījusi šo tīklu. Tur skaidro – ir grūti novērtēt, cik daudzus šīs anonīmās lapas pārliecinājušās. “Ja cilvēks atkārtoti redz vienu un to pašu informāciju, viņš to uztver kā uzticamu. Tas viss notiek zemapziņas līmenī. Vēstījumu atkārtošana iesakņojas mūsu prātos, un mēs sākam veidot pasaules skatījumu, nezinot, kā tas reāli radies,” skaidro domnīcas pētniece Nika Aleksejeva. LTV ziņo, ka Latvijas uzņēmumu reģistrs atteica “Sputnik” masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, un “Sputnik Latvija” galvenais redaktors Valentīns Rožencovs strādā no Maskavas, taču Latvijā esot ap 10 Sputnik autoru.

“Sputnik Latvija” darbojas kopš 2016. gada sākuma latviešu un krievu valodā. Liela daļa materiālu – pārpublicētas Latvijas mediju ziņas, taču ir orģinālteksti – slejas un reportāžas.

Atklāti meli Sputnik materiālos sastopami reti, taču salikti akcenti, kas saskan ar Krievijas ārpolitikas uzstādījumiem.