Kerčas šauruma un Azovas jūras akvatorijas "melnais caurums" (5)

Šā incidenta rezultātā pirmdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma parakstīja rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.

Bīstamais šaurums 

Kerčas šaurums ir droši kuģojams salīdzinoši šaurā vietā - kanālā uz rietumiem no Tuzlas salas. Savukārt pārējie jūras ceļi šaurumā ir sekli un ar sarežģītu jūras gultnes reljefu.  

Tajā pašā laikā Kerčas šaurumā bieži vērojami laikapstākļi, kas var radīt dažādus sarežģījumus. Piemēram, 2007.gadā spēcīgā vētrā šaurumā cieta desmit kuģi, pieci no kuriem nogrima. 

Kuģošanai caur Kerčas šaurumu katrā atsevišķā gadījumā ir jāsaņem Kerčas ostas priekšnieka atļauja, un vairumam kuģu šā jūras ceļa izbraukšanai ir jāuzņem uz borta locis. 

Līdz 2014.gadam kuģu satiksme caur Kerčas kanālu tika uzraudzīta saskaņā ar īpašu Ukrainas Transporta ministrijas rīkojumu. 

Savukārt pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas, gan Kerčas osta, gan Kerčas šaurums nonāca Krievijas kontrolē. 

2015.gada oktobrī Krievijas Transporta ministrija izdeva rīkojumu, kas apstiprina Kerčas ostas pilnvaras un regulē satiksmi caur Kerčas šaurumu. 

Kādi noteikumi attiecas uz Kerčas šaurumu? 

Uz jebkura jūras šauruma šķērsošanu attiecas starptautiskie noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut kuģu sadursmes jebkuros ūdeņos. Šo noteikumu jaunākā redakcija pieņemta 2007.gadā. 

Šo noteikumu 9.punkts aizliedz kuģiem šķērsot šaurumu veidā, kas var apgrūtināt cita kuģa kustību. Šeit gan jāņem vērā, ka Krievijas kuģis Ukrainas velkoni taranēja nevis pašā šaurumā, bet gan pie tā. 

Krievija Kerčas šaurumu uzskata par saviem teritoriālajiem ūdeņiem, savukārt Ukraina uzstāj uz šauruma starptautisko statusu. 

ANO Jūras tiesību konvencija nosaka, ka valstīm, kas atrodas pie jūras šaurumiem, ir aizliegts likt šķēršļus šaurumu šķērsošanai tranzītā. 

Ukrainas-Krievijas līgumi 

2003.gada decembrī Ukraina un Krievija parakstīja līgumu par sadarbību Azovas jūras un Kerčas šauruma izmantošanā. 

Šis līgums nosaka brīvu abu valstu tirdzniecības un militāro kuģu kustību caur Kerčas šaurumu, kā arī garantē brīvu pieeju trešo valstu tirdzniecības kuģiem Krievijas un Ukrainas ostām. 

2012.gadā šim līgumam tika pievienota Krievijas un Ukrainas starpvaldību vienošanās par drošu kuģošanu Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. 

Krievijas īstenotā Krimas aneksija situāciju šajā jautājumā ir ļoti sarežģījusi. 

Aneksijas sekas 

Kopš Krievija 2014.gadā anektēja Krimu, iegūstot kontroli pār krastiem abās Kerčas šauruma pusēs, svētdienas incidents nav vienīgais šāds gadījums. 

Eiropas Savienība (ES) septembrī paziņoja, ka Krievija pēdējā laikā arvien biežāk un mērķtiecīgi bloķē un aiztur kuģu kustību tranzītā cauri Kerčas šaurumam uz Ukrainas ostām Azovas jūrā un no tām. 

ES arī uzsvēra, ka brīvai piekļuvei Azovas jūrai arī traucē Kerčas šauruma tilts starp Krieviju un anektēto Krimas pussalu. Kerčas tilts tika atklāts šā gada maijā, un šo soli nosodīja gan ES, gan ASV, gan NATO. 

Pēdējo mēnešu laikā Krievija sākusi pārbaudīt visus kuģus, kas dodas uz un no Ukrainas ostām Azovas jūrā. 

Šīs pārbaudes sākās neilgi pēc tam, kad šā gada martā Ukraina aizturēja zvejas kuģi no Krimas. 

Krievija savu rīcību skaidroja ar to, ka tas tiek darīts drošības interesēs, lai aizsargāt Kerčas tiltu no Ukrainas radikāļu iespējamajiem draudiem. 

Savukārt Ukraina apsūdzēja Krieviju centienos okupēt Azovas jūru un kaitēt Ukrainas ekonomikai, liedzot piekļuvi divām Ukrainai nozīmīgām ostām - Berdjanskai un Mariupolei.