Ko solījis Gobzems? (29)

13. Saeimas priekšvēlēšanu laiks bijis visai skaļš, izskanējuši dažādi apvainojumi, solījumi, vilktas sarkanās līnijas. Pēc vēlēšanām gan atsevišķiem politiķiem retorika ir mainījusies, piemēram, pirms vēlēšanām Gobzems Bordānu sociālajā tīklā “Twitter” saucis par komjaunieti, taču pēc vēlēšanām jau atvainojies “par visiem izteikumiem”.

Ministrijas aizstāt ar sekretariātiem

Gobzema pārstāvētais politiskais spēks arī norādījis, ka ministrijas nepieciešams aizstāt ar sekretariātiem.

“Šobrīd katra ministrija darbojas kā valsts valstī, kuras galvenais mērķis ir apgūt pēc iespējas lielāku valsts budžeta daļu, pašiem izvirzīt sev uzdevumus un pašiem kontrolēt to izpildi.

Lai spētu koordinēt sadarbību starp daudzajām ministrijām, nodibināta vēl viena papildu institūcija – Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas palielina jau tā ievērojamo valsts birokrātijas aparātu. Sarūkot iedzīvotāju skaitam, Latvijai jāspēj palūkoties apkārt un pārņemt labāko no citu valstu pieredzes. Piemēram, kāpēc turīgā Šveice, kurā dzīvo vairāk nekā 8 miljoni iedzīvotāju, spēj nodrošināt efektīvu valdības darbu ar 7 ministriem un premjerministru, taču mazturīgā pilsētvalsts Latvija, kurā tagad dzīvo jau mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, turpina pieturēties pie divreiz lielāka administratīvā aparāta?” pausts politiskā spēka mājaslapā.

Koalīcijas padomes likvidēšana

Gobzems priekšvēlēšanu debatēs daudzas reizes piesaucis, ka koalīcijas padome ir antikonstitucionāla un ir likvidējama.

“Koalīcijas padomē valdošās politiskās partijas aiz slēgtām durvīm vienojas par valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Tomēr demokrātiskas un tiesiskas valsts standarts pieprasa, lai diskusijas vieta ir nevis pašas politiskās elites radīts konstitucionālās iekārtas piedēklis, bet tautas ievēlēta institūcija – Saeima,” norādīts “KPV LV” mājaslapā.

Vienlaikus politiskais spēks sacījis, ka Ministru kabineta sēdēm jābūt slēgtām, “lai paaugstinātu diskusiju kvalitāti”. Publiski šādam rosinājumam jau izskanējusi kritika, aicinot domāt, vai koalīcijas padome, kura arī ir slēgta un kur, pēc Gobzema paustā, “aiz slēgtām durvīm notiek vienošanās”, vienkārši “nepārcelsies” uz citu ēku.

Sola vērsties pret žurnālistiem, kuri viņu kritizējuši

Priekšvēlēšanu laikā Gobzems sociālajā tīklā “Facebook” rakstījis, ka, esot premjera krēslā, “personīgi atlaidīšot” žurnālistu Edgaru Kupču. Gobzems paudis uzskatu, ka žurnālists nav gana objektīvs un neitrāls.

Gobzemu un viņa partijas biedrus kritizē par uzvedību debatēs

Kritiku par Gobzema un viņa partijas biedru stilu politisko debašu laikā pauduši vairāki žurnālisti.

Piemēram, “Re:Baltica” izpilddirektore Sanita Jemberga savulaik norādījusi, ka Kaimiņš un Gobzems mēģina pārkliegt, novirzīt sarunu uz žurnālistu privāto dzīvi, piedraud atlaist.

"Savu “patiesību”, nerēķinoties ar faktiem, stāsta Facebook. Piemēram, izrādās, Gobzems nav bijis diskusijā, jo LTV cenzē (lai gan visas partijas akceptēja, ka nāk katra apgabala līderi, premjeru kandidāti nāk uz premjeru diskusiju. Demokrātijā mediji neatkarīgi no partijām izlemj, ko un kā aicināt, ievērojot to, lai visi būtu pārstāvēti)," paudusi Jemberga.

Jemberga arī norādījusi, ka ieturētais stils ir 1:1 nokopēts Tramps ar “establišments mani nemīl, mediji ir establišments, viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS”. Skaidrs, ka ar šādu pieeju ir grūti racionāli diskutēt par piedāvājumu un prasās uzkliegt “nu cik var melot”, bet tas neatceļ žurnālista pienākumu vērtēt faktu atbilstību realitātei.

Sūdzēs tiesā

Pirms vēlēšanām medijos arī nonākušas Artusa Kaimiņa ierakstītās sarunas. Raidījums “De facto” savulaik vēstīja, ka daudzu privātu lietu starpā sarunās arī dzirdams, kā pašreizējais partijas “KPV LV” premjera kandidāts Aldis Gobzems savulaik mudina Kaimiņu sadarboties ar partijām, ko abi asi kritizē, lai tikai nokļūtu pie varas.

Cita starpā raidījums vēstīja, ka pirms četriem gadiem, dienu pirms vēlēšanām notikušajā sarunā, Gobzems arī nāca klajā ar atklāsmi, ka Kaimiņa vēlētājiem nekādas pārmaiņas nav vajadzīgas.

Gobzems: Man arī likās, ka cilvēkiem baigi vajag izmaiņas. Nav tā. Tā visa ir ilūzija, nevajag viņiem neko. Viņiem vienīgais sestdien ir piedzerties un ka viņiem ir kotlete. Vairāk viņiem neko nevajag.

Kaimiņš: Tā ir taisnība. Kotlete un “aļķītis”.

Gobzems: Arī tavam elektorātam.

Kaimiņš: Tur vēl smieklu deva nāk klāt, ka Kaimiņš sasmīdinās.

Saistībā ar sarunām plaši strīdi izvērsās starp Gobzemu un žurnālistu Ivo Leitānu. Gobzems solīja sūdzēt tiesā.

Sola pamest valsti ar ģimeni

“Atpakaļceļa vairs nav - vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī 7. oktobra rītā es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju,” intervijā izdevumam “ventspilnieks.lv” cita starpā izteicies Gobzems.

Tiesa, Gobzems 7.oktobrī valdību neveidoja, bet čemodānus sakrāmējis arī nebija.

Pēc vēlēšanām paziņo, ka ir “nopietns premjera amata kandidāts” un sola mainīt attieksmi pret medijiem

"Neskatoties ne uz kādām savstarpējām attiecībām, ikviens tiek laipni gaidīts. Esmu gatavs atbildēt uz visiem jautājumiem," pēc vēlēšanām teica Gobzems.

Sola "vienpersoniski sastādīt valdību"

Vienā no savām daudzajām "Facebook" tiešraidēm Gobzems solījis valdību veidot vienpersoniski.

"Un šī valdība nenozīmē valdību, kas ir kaut kāda koalīcija vai opozīcija, tas nozīmē profesionālākie, labākie iespējamie ministri un profesionālākie darbi, kas būtu jāizdara valsts labā," paudis Gobzems.

Ko sola pēc tam, kad prezidents uztic veidot valdību?

Gobzems pēc tam, kad tika nominēts premjera amatam, pauda, ka galvenajai prioritātei jābūt bērniem.

Pēc nominēšanas Gobzems sacīja, ka galvenā prioritāte būs "valsts, kas rūpējas par bērniem, noliek viņus pirmajā vietā".

Politiķis arī pateicās Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par "drosmi un uzticību", uzticot viņam valdības veidošanu. "Varu apsolīt, ka visu savu atlikušo mūžu darīšu visu iespējamo, lai Latvijas tauta dzīvot pārticībā, saticībā, lai Latvija uzplauktu," žurnālistiem pauda Gobzems.

Viņa mērķis esot "pagriezt Latvijas seju pret cilvēkiem, cilvēku seju pret valsti un padarīt to par vienotu kopumu".

"KPV LV" sagatavotais topošās valdības deklarācijas projekts paredzēja, ka nodokļu iekasējamības uzlabošanas nolūkos nepieciešams analizēt iespējas ieviest diferencētās nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos.

Tāpat partija rosina nodrošināt automātisku pielaidi valsts noslēpumam visiem Saeimas deputātiem, kā arī ministriem. Savukārt Ministru kabineta sēdes būšot slēgtas, lai paaugstinātu diskusiju kvalitāti.

Izglītības jomā "KPV LV" paredzējusi būtiski pilnveidot pirmskolas izglītības programmas, kā arī pārņemt skolu tīklu no pašvaldībām valsts pārziņā, lai "reāli" ieviestu vienotus izglītības standartus. Izglītības kvalitātes celšanai tikšot pagarināts mācību gads, kā arī tiks panākts, lai skolas sekmē mūsdienu pasaulei nepieciešamo prasmju apguvi, teikts dokumenta "Par taisnīgu un augošu Latviju!" projektā.

"Gobzema deklarācijā" tika norādīts uz nepieciešamību samazināt augstskolu skaitu, kā arī no 2021.gada ieviest principu, ka vienā studiju jomā valsts budžeta vietas tiek finansētas tikai vienā augstskolā. Skolu programmās iecerēts nodrošināt atbilstošas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību.

Veselības aprūpē plānots veikt "izlēmīgus soļus farmācijas tirgus liberalizācijai", zāļu cenu izvērtēšanai piesaistot neatkarīgus ārvalstu ekspertus, lai identificētu un izmeklētu iespējamās novirzes no optimālo cenu veidošanas principiem. Paredzēts arī atcelt teritoriālos ierobežojumus aptieku izveidei un atļaut bezrecepšu zāļu tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās, lai palielinātu konkurenci.

Līdzīgi kā skolu tīklu, arī slimnīcas paredzēts no pašvaldībām pārņemt valsts pārziņā. Plānots panākt, ka e-veselības sistēma kļūtu par ērtu un drošu platformu pacienta medicīnas vēstures datu glabāšanai.

Sākot ar 2019.gada 1.jūliju tiek solīts pilnībā pārtraukt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes mehānismu. Tāpat paredzēts izveidot "Top20 eksportētāju padomi" Ministru prezidenta pārziņā. Plānots arī izveidot īpašu institūciju, kas nodrošinās politiski neatkarīgu, profesionālu pārstāvību uzņēmumu padomēs. Iecerēta "Latvijas Dzelzceļa" restrukturizācija, atdalot infrastruktūras komponenti no kravu un pasažieru pārvadājumiem.

Minētajā deklarācijā uz deviņām lapām arī ietverti citi piedāvājumi vides, infrastruktūras, zinātnes, kultūras, sporta, bērnu un ģimenes politikas, nodarbinātības, sociālās aizsardzības, mājokļu un dzīves kvalitātes, iekļaujošas sabiedrības, valsts pārvaldes, pašvaldību, fiskālās politikas, tieslietu, valsts aizsardzības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanas, iekšējās drošības un enerģētikas jomā.