Česterfīldas dīvāni vēl mūsdienās ir vieni no pieprasītākajiem un zināmākajiem dīvānu dizainiem. Šim dīvānam ir raksturīgs smagnējs korpuss, ieliektas sānu malas, kas tālāk saplūst ar tāda paša augstuma atzveltni. Īpaša Česterfīldas dīvāna “odziņa” ir tā polsterējums un dziļi iešūtās pogas, kas uz dīvāna veido dimanta formas rakstus. Oriģināli šie dīvāni bija apvilkti ar tumšu ādu, bet tos balstīja dekoratīvas ozolkoka kājas. Lai gan mūsdienās šim dīvānam nu ir radītas visdažādākās variācijas – dažādi audumi un tekstūras, tievākas un garākas kājas, smalkāka atzveltne uz sānu malas, taču to forma un dizains paliek nemainīgs.
Lai gan ir grūti noteikt, kad radās Česterfīldas dīvāni un, kas ir to autors, vairākas liecības vēsta, ka tie radušies 1700. gadu vidū. Tolaik šādi dīvāni piederēja britu lordam Filipam Stenhopam, ceturtajam Lielbritānijas pilsētas Česterfīldas grāfam. Lords Stenhops savulaik ir bijis tautā iemīļots rakstnieks un politiķis, un acīmredzot arī stila un dizaina ikona. Drīz vien teju katrs britu džentlmenis sāka šāda veida dīvānus savam mājoklim – tie bija ērti ilgai sēdēšanai un neburzīja kungu uzvalkus. Vēl kāda leģenda vēsta, ka lords uz nāves gultas savam sulainim lūdzis “iedot misteram Deirolsam krēslu”, lai krustdēls varētu apsēsties, taču sulainis esot to pārpratis un nodevis krustdēlam kunga iecienītā dīvāna prototipu. Tālāk par dīvāna dizaina izplatīšanu ir jāpateicas lorda krustdēlam, kas visiem saviem viesiem izrādījis tēvoča loloto mēbeli, tā to popularizējot.