Nodokļu reformas dēļ pašvaldību ieņēmumi no IIN saruks par aptuveni 15 miljoniem

Kā aģentūrai LETA norādīja LPS pārstāve Jana Bunkus, 2019. gadā, salīdzinājumā ar 2018. gadu, pašvaldību budžetā prognozētais IIN ieņēmumu kritums saistīts ar nodokļu reformas laikā plānoto izmaiņu turpināšanu. Proti, reformas rezultātā palielināsies maksimālais gada neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu un pensionāra neapliekamais minimums.

"Turklāt gada pirmajiem mēnešiem raksturīgi zemākie IIN ieņēmumi gada laikā, arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi pašvaldību budžetos sāk ienākt tikai februāra otrajā pusē. Šādā situācijā ir būtiski nodrošināt vidēja termiņa budžeta likumā 2018.-2020. gadam pašvaldībām paredzēto finansējumu uz nākamo gadu jau no janvāra, neatkarīgi no ikgadējā budžeta pieņemšanas procesa. Tas nodrošinātu pašvaldību budžetu stabilitāti," skaidroja Bunkus.

Tas savukārt esot svarīgi, lai pašvaldības varētu nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem paaugstinātās darba samaksas izmaksu un saglabāt pašvaldību pakalpojumu apjomu līdzšinējā līmenī.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" noteikts, ka šajā laika posmā pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumiem kopā ar speciālo dotāciju jābūt 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai.

Speciālā dotācija pašvaldībām paredzēta, lai kompensētu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz IIN ieņēmumiem un lai vidējā termiņā pašvaldībām saglabātu stabilitāti un prognozējamību to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei.

"Pašvaldības savu darbību plāno arī ilgtermiņā, tāpēc LPS ieskatā pašvaldībām piekrītošā nodokļu proporcija 19,6% apmērā valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos ir jānostiprina likumdošanā kā pastāvīga norma. Šādā gadījumā darbotos proporcionalitātes princips starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām - palielinoties nodokļu ieņēmumiem valstī kopumā, pieaugtu arī pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms un attiecīgi krīzes laikos, sarūkot kopējiem ieņēmumiem, proporcionāli samazinātos arī pašvaldību budžeti," pauž LPS.

Jau vēstīts, ka FM pašvaldībām, situācijā, kad nav pieņemts valsts nākamā gada budžets, ir divi varianti - apstiprināt 2019.gada pašvaldības budžetu tikai pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas ne vēlāk kā divu mēnešu laikā vai arī pieņemt nākamā gada budžetus.

Ja pašvaldības vēlas apstiprināt budžetu pēc valsts budžeta pieņemšanas, atbilstoši likumdošanai līdz budžeta apstiprināšanai pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 1/12 daļu no 2018. gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apmērs.

Savukārt uzreiz apstiprinot pašvaldības budžetu 2019.gadam, FM iesaka pašvaldībām ievērot piesardzības principu un pēc 2019.gada valsts budžeta apstiprināšanas veikt nepieciešamos grozījumus pašvaldību budžetos. FM ieskatā, tieši otrs variants pašvaldībām ir vislabvēlīgākais.