Jau kopš novembra vidus «Brexit» jautājumā valda nosacīta krīze. Kaut arī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja un Eiropas Savienība vienojušās par plānu konstruktīvai aiziešanai no bloka, Vestminsteras parlamentārieši draud to neatbalstīt. Vai Meja no šā izaicinājuma izkāps sausām kājām?
Kas ir noticis?
27. novembrī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņoja, ka balsojums par Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu no Eiropas Savienības valsts Pārstāvju palātā norisināsies šā gada 11. decembrī. Minēto dokumentu jau iepriekš 25. novembrī balsojumā atbalstīja ES dalībvalstu līderi, taču, lai tas stātos spēkā, ir nepieciešams Vestminsteras akcepts (gan balsojot pirms ratifikācijas, gan ratifikācijas laikā), kuram sekotu arī Eiropas Parlamenta balsojums. Diemžēl šajā ziņā Mejai nav uzsmaidījusi veiksme. Balsot pret vienošanos solījusi parlamenta lielākā opozīcijas partija – leiboristi ar Džeremiju Korbinu priekšgalā. Tādu pašu nostāju pauduši arī vairāki no viņu atbalstošās Ziemeļīrijas unionistu partijas deputātiem un pat vairāki desmiti no viņas pašas Konservatīvās partijas deputātiem.
Tādējādi ar Mejas pašreizējo atbalstu varētu pietikt vienošanās apstiprināšanai.
Nolīguma pretinieki uzskata, ka tagadējais ES piedāvājums nenodrošina pietiekamu Londonas suverenitātes atjaunošanu. Piemēram, viņuprāt, Lielbritānijas palikšana ES muitas ūnijā līdz ilgtspējīga risinājuma atrašanai brīvai robežai ar Īriju ir nepieņemama. Vēl viens kritikas punkts ir saistīts ar ES dzīvojošajiem Lielbritānijas pilsoņiem, kuru tiesības strādāt Eiropas valstīs (kuras nav to dzīvesvieta) «Brexit» vienošanās ietvaros noteiktajā pārejas periodā nav atrunātas. Tāpat nav skaidrs, vai ES tiesības pienāksies tiem pilsoņiem, kuri vēlēsies pārcelties no vienas Eiropas valsts uz citu.