FKTK atzīmēja, ka komisijas un citu atbildīgo institūciju rīcībā nav informācijas, ka būtu kāds lēmums vai ziņa, vai saraksts, kurā SWIFT būtu Latvijas valsti novērtējis kā augsta riska zonu. SWIFT kā organizācija neveido banku vai valstu sarakstus pēc kādiem kritērijiem un neaiztur maksājumu ziņojumus.
"Es tiešām aicinu ikvienu, kas grasās publiskot informāciju, kas var kaitēt mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, vai, jo īpaši, skar tik sensitīvu nozari kā finanšu joma un tās stabilu un netraucētu darbību, pārbaudīt katru ziņu, pirms to plaši komentēt. Bezatbildīgi paziņojumi par nepārbaudītiem faktiem rada nepatiesu priekšstatu par mūsu valsti, Latvijas banku sektoru un jau paveikto darbu Latvijas finanšu sektora starptautiskās reputācijas stiprināšanā un banku biznesa pieejas transformācijas procesā," uzsvēra Putniņš.
FKTK norādīja, ka maksājumu ziņojumu nosūtīšana ir viens no starpbanku norēķina posmiem. Ziņojumu apmaiņa starp bankām SWIFT tīklā notiek dažu sekunžu laikā, SWIFT neaiztur maksājumu ziņojumus, lai veiktu to pārbaudi. Norēķini par SWIFT tīklā nosūtītajiem maksājuma rīkojumiem tiek veikti, izmantojot maksājumu sistēmas, piemēram, Eirosistēmas nodrošināto eiro norēķinu sistēmu TARGET2, vai arī izmantojot kontus, kurus bankas atver viena otrai. Kā finanšu darījumu tīkla pakalpojumu nodrošinātājs SWIFT neveic AML uzraudzības funkcijas, tostarp CDD (Customer Due Diligence), attiecībā uz SWIFT tīklā nosūtītajiem maksājumu rīkojumiem. Neatkarīgi no tā, vai bankas izvēlas izmantot pašu izstrādātos risinājumus, SWIFT servisus vai citu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu izstrādātos tehniskos risinājumus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldīšana ir maksājumu rīkojumu sūtītāja un saņēmēja bankas atbildība.