Ja loterijas biļete maksā 1 dolāru gabalā, tad tu vari iegādāties visas iespējamās kombinācijas un iesniegt to biļeti, kas izrādīsies veiksmīgā, rezultātā gūstot ievērojamu peļņu.
Protams, tas ir tikai teorētiski, jo Mandelam nācās saskarties ar krietniem papildu izdevumiem.
Papildu izmaksas un loģistika Mandela izstrādāto shēmu sarežģīja, kaut arī pats algoritms bija ļoti vienkāršs. Tātad, kad tika noskatīts pareizā lieluma džekpots, Mandels savāca grupu investoru, kas ieguldīja nelielu naudas summu – dažus tūkstošus dolāru katrs. Izmantojot šo naudu, Mandels iegādājās un izdrukāja (tagad loterijas biļete jāiegādājas tirdzniecības vietās) miljoniem loterijas biļešu, katru ar savu ciparu kombināciju. Rezultātā laimests Mandelam bija garantēts. No laimesta naudas Mandels maksāja investoriem un citiem procesā iesaistītajiem.
Vispirms Mandels savu shēmu izmēģināja dzimtenē, kopā ar dažiem draugiem. Laiks, ko viņš pavadīja, studējot matemātikas teoriju, atmaksājās, un viņš laimēja 19,3 tūkstošus dolāru, kas bija pietiekama summa, lai uzpirktu varas iestādes un varētu atstāt valsti. Savu shēmu 70. un 80. gados viņš turpināja izmantot gan Lielbritānijā, gan Austrālijā.
Viņa pirmais laimests bija relatīvi mazs, jo pēc investoru atalgošanas viņam pašam palika vien četri tūkstoši dolāru. Arī vēlāk viņa peļņa bija relatīvi maza, piemēram, 1987. gadā viņš laimēja 1,3 miljonus dolāru, bet pēc papildu izmaksu segšanas sev ieguva vien 97 tūkstošus dolāru. Tikai pēc tam, kad viņš nonāca Austrālijā, bija iespējams pilnveidot shēmu.