Ir lielāka iespēja, ka tevi apēdīs haizivs, saspers zibens vai tev piešķirs olimpisko zelta medaļu, nekā tu kaut vienu reizi laimēsi loterijā. Bet, lūk, vīrs, kurš “atkoda” loterijas sistēmu un laimēja veselas 14 reizes, tomēr ar veiksmi vai gadījumu šeit ir mazs sakars.
Stefans Mandels – vīrs, kurš “atkoda” sistēmu un loterijās laimēja 14 reizes (5)
“Svētdienas matemātiķis” un sistēmas uzlaušana
Dēvēts par “svētdienas matemātiķi – grāmatvedi bez pārāk lielas izglītības”, Stefans Mandels piedzima padomju laikos Rumānijā. Zināms, ka 20. gadsimta 60. gados dzīve Padomju Savienībā, kas norisinājās aiz dzelzs priekškara, lielākajai daļai cilvēku nebija nekāda medusmaize. Arī Mandels plēsās vai pušu, lai varētu apgādāt savu sievu un divus bērnus.
Iespējas, kā tikt pie lielākas naudas, bija tikai divas – nelegālas aktivitātes vai bēgšana uz Rietumiem. Tomēr Mandels izdomāja vēl trešo iespēju: algoritmu, kas garantē viņam laimestu loterijā.
Stefans Mandels un loterija
Kā vēlāk izteicās pats Mandels, “pareizi izmantota matemātika var garantēt veiksmi”. Tieši tā arī viss notika.
Mandela sasniegumi norisinājās vienkārši: viņš atklāja, ka atslēga, kā laimēt loterijā, ir to džekpotu identifikācija, kuri ir trīs reizes lielāki nekā kopējais potenciālais laimīgo kombināciju skaits.
Tātad, piemēram, loterijā, kurā dalībniekiem jāizvēlas seši cipari no 1 līdz 40, ir 3838380 iespējamās laimīgās kombinācijas. Tādā scenārijā Mandels meklēja džekpotu, kas ir trīs reizes lielāks par šo skaitli – aptuveni 11,5 miljoni dolāru.
Ja loterijas biļete maksā 1 dolāru gabalā, tad tu vari iegādāties visas iespējamās kombinācijas un iesniegt to biļeti, kas izrādīsies veiksmīgā, rezultātā gūstot ievērojamu peļņu.
Protams, tas ir tikai teorētiski, jo Mandelam nācās saskarties ar krietniem papildu izdevumiem.
Loteriju bizness
Papildu izmaksas un loģistika Mandela izstrādāto shēmu sarežģīja, kaut arī pats algoritms bija ļoti vienkāršs. Tātad, kad tika noskatīts pareizā lieluma džekpots, Mandels savāca grupu investoru, kas ieguldīja nelielu naudas summu – dažus tūkstošus dolāru katrs. Izmantojot šo naudu, Mandels iegādājās un izdrukāja (tagad loterijas biļete jāiegādājas tirdzniecības vietās) miljoniem loterijas biļešu, katru ar savu ciparu kombināciju. Rezultātā laimests Mandelam bija garantēts. No laimesta naudas Mandels maksāja investoriem un citiem procesā iesaistītajiem.
Vispirms Mandels savu shēmu izmēģināja dzimtenē, kopā ar dažiem draugiem. Laiks, ko viņš pavadīja, studējot matemātikas teoriju, atmaksājās, un viņš laimēja 19,3 tūkstošus dolāru, kas bija pietiekama summa, lai uzpirktu varas iestādes un varētu atstāt valsti. Savu shēmu 70. un 80. gados viņš turpināja izmantot gan Lielbritānijā, gan Austrālijā.
Viņa pirmais laimests bija relatīvi mazs, jo pēc investoru atalgošanas viņam pašam palika vien četri tūkstoši dolāru. Arī vēlāk viņa peļņa bija relatīvi maza, piemēram, 1987. gadā viņš laimēja 1,3 miljonus dolāru, bet pēc papildu izmaksu segšanas sev ieguva vien 97 tūkstošus dolāru. Tikai pēc tam, kad viņš nonāca Austrālijā, bija iespējams pilnveidot shēmu.
Stefana Mandela lielais laimests
Datoru attīstība 80. gados Mandelam krietni vien atviegloja visu procesu. Tā vietā, lai aizpildītu loterijas biļetes ar roku, varēja ļaut datoram veikt visu melno darbu. Tikmēr viņš pamanījās savākt virkni uzticamu investoru. 80. gadu laikā “loto sindikāts” Austrālijā laimēja 12 džekpotus un citos laimestos nopelnīja vairāk nekā 400 tūkstošus dolāru, pirms varas iestādes pamanīja šīs darbības un mainīja loteriju likumu, kas sarežģīja tālākas manipulācijas. Tomēr Mandela lielais laimests vēl tikai bija priekšā.
1992. gadā, investoru atbalstīts, Mandela nolēma piedalīties Virdžīnijas štata loterijā, kur džekpots bija vairāk nekā 27 miljonus dolāru liels. Mandela komanda no vairāk nekā 100 Virdžīnijas pārtikas veikaliem un degvielas uzpildes stacijām iegādājās 7 miljonus biļešu. Lai arī pārdevēji sūdzējās par daudzo biļešu iegādi, tehniski viss bija legāli, tāpēc plāns turpinājās.
Uzvara un dzīve pēc tās
Mandela sistēma strādāja ideāli, un 1992. gada 16. februārī viņš laimēja džekpotu. Tik liels laimests, pašsaprotami, pievērsa varas iestāžu uzmanību, tomēr pēc vairākām izmeklēšanām nekāds noziegums netika pierādīts.
“Bija vajadzīga tikai neliela veiksme, matemātika un daudz staigāšanas. Katrs augstskolas matemātikas students varētu izkalkulēt kombinācijas,” vēlāk stāstīja Mandels.
Sev viņš toreiz ieguva 15 miljonus dolāru, tomēr iekūlās nelielās nepatikšanās, kad nesamaksāja dažiem investoriem un pasludināja bankrotu. Vēlāk viņš iesaistījās citās finanšu afērās un pat nokļuva cietumā uz 20 mēnešiem. Drīz pēc tam ASV valdība mainīja loteriju nolikumu, kas liedza darboties Mandela shēmai, tāpēc atkārtot viņa sasniegumus, vairs nav iespējams.
Pašlaik Mandels ir atvaļinājies no “azartspēlēm” un dzīvo uz mazas saliņas pie Austrālijas krastiem.