Pie Ērgļu novada domes piketē pret Braku meža izciršanu

Novada domes opozīcijas deputāts Māris Olte, kurš pārstāv apvienību "Kopā ir spēks", aģentūrai LETA stāstīja, ka pikets pret mežu ciršanu šodien tomēr noticis, taču tā dalībnieki tā arī nav sagaidījuši iznākam kādu no domes.

Olte saprot, ka nav iespējams mainīt pašvaldības plānus attiecībā uz visu Braku mežu, taču, "ja izdosies nosargāt zibens šķelto akmeni un 100 soļu taku, tad to jau varēs uzskatīt par mazo uzvaru". "Ja no izciršanas izdosies nosargāt šo Brakiem visraksturīgāko ainavu, tad mēs to uzskatīsim par savu mazo uzvaru," sacīja Olte.

Viņš apgalvoja, ka pašvaldība, gatavojoties rīkot Braku cirsmu izsoli, bijusi gatava pārkāpt likumu, lai gūtu ātru peļņu. "Pašvaldība interesanti traktē likumus. Tas, ka šodien neviens neiznāca ārā pie mums - piketētājiem, liek domāt, ka viņi visu ignorē," piebilda opozīcijas deputāts.

Olte skaidroja, ka neapmierinātības pamatā ir "pašvaldības nemākulīgā saimniekošana", jo pašvaldības iecere esot nocirst visu mežu uzreiz, nevis saimniekot tā, lai to savestu kārtībā vairāku gadu garumā.

Jau ziņots, ka Ērgļu novada pašvaldība iecerējusi rīkot Braku meža cirsmu izsoli, taču pret to iebilst daļa sabiedrības.

Patlaban cirsmu izsole atlikta uz laiku, lai, saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atzinumu, varētu precizēt izsoles noteikumus.

NKMP atsevišķās vietās rekomendē kailcirti aizstāt ar galveno cirti – izlases cirti, sauso, bojāto un bīstamo koku novākšanu, saglabājot ainaviski izteiksmīgus, augtspējīgus kokus un koku grupas, bez zemes virskārtu ietekmējošas tehnikas izmantošanas vai augsnes sasaluma apstākļos.

Tāpat ir vietas, kur pārvalde tomēr neatļauj veikt kailcirtes darbus.

Ņemot vērā rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" kultūrvēsturisko, dabas un tūrisma potenciālu, kā arī muzeja un teritorijas ilgtspējīgu attīstību, NKMP Ērgļu novada pašvaldībai rekomendē izstrādāt "Braku" kultūrvēsturiskās ainavas pārvaldības un attīstības plānu.

NKMP ieskatā, tas ļautu kompleksi plānot un racionāli realizēt ar meža atjaunošanu, tūrisma infrastruktūras, apskates un rekreācijas objektu izvietojumu teritorijā, kā arī ar jaunu būvju būvniecību saistītus jautājumus.

Jau vēstīts, ka vairāki aktīvi Ērgļu novada iedzīvotāji nav apmierināti ar pašvaldības lēmumu izsolīt Braku meža cirsmu pie Blaumaņa dzimtajām mājām un cer nosargāt mežu no izciršanas. Vēlētāju apvienība "Kopā ir spēks" savā "Facebook" vietnē iepriekš rosināja sasaukt ārkārtas domes sēdi un piketu par Braku meža cirsmu izsoles atcelšanu. Ar atklātu vēstuli pie Ērgļu novada pašvaldības vērsās arī režisore Māra Ķimele, aicinot Braku mežu nepārvērst kailcirtē.

Ērgļu novada pašvaldības informācijas speciāliste Ilze Daugiallo aģentūrai LETA pauda nostāju, ka "Braku" meža apsaimniekošana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un profesionālu speciālistu atzinumiem.

Šā gada augustā novada dome, pieciem deputātiem balsojot par, bet četriem opozīcijas deputātiem - pret, nolēma atsavināt atklātā izsolē Ērgļu novada pašvaldības kustamo mantu - cirsmas Braku mežā, kur aptuvenais izcērtamās koksnes apjoms ir 4160 kubikmetri.

Mežs, par kura saudzēšanu iestājas aktīvisti, ir nozīmīgs ar to, ka tas atrodas pie latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki". Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš vēstīja, ka Blaumaņa memoriālajam muzejam "Brakos" nepieciešama jauna administratīvā ēka, bet, lai rastu līdzekļus tās celtniecībai, Ērgļu novada pašvaldība apsver koku ciršanu blakus "Brakiem" esošajā mežā.

Pašvaldība plāno celt muzeja administrācijas ēku par līdzekļiem, kurus tā iegūtu, izstrādājot novada teritorijā esošu mežu. Daļa no šī meža ainaviski un tematiski saistīta ar Brakiem - tajā atrodas gan zibens šķeltais akmens, gan Edgara skulptūra, gan krēsls Annai Brigaderei. Sākotnēji mežu bija plānots nocirst kailcirtē, taču pret to asi iebilda domes opozīcijā esošā apvienība "Kopā ir spēks", kuru pārstāv deputāti Māris Olte, Inga Bite un Andris Spaile.

Muzeja vadītāja Zinta Saulīte gan skaidrojusi, ka Blaumaņa laikā meža blakus viņa mājām vispār nav bijis, un tam pierādījumi esot atrodami rakstnieka darbos. Tādējādi kailcirte, pēc Saulītes domām, nebūtu pretrunā vēsturiskajai ainavai.