Eiropā un pasaulē pieaug pieprasījums pēc Latvijā ražotām koka karkasa mājām

Aivars Mickevičs pauž savu viedokli, ar ko izskaidrojama Eiropas un pasaules valstu interese par Baltijas tirgu: “ASV, Kanādā un Skandināvijas valstīs koka karkasa mājas būvē jau vairākus gadsimtus pēc sen izstrādātas un noslīpētas tehnoloģijas, šajās valstīs ir liels pieprasījums pēc koka karkasa mājām, un tās tiek ražotas masveidā. Eiropas, tai skaitā Baltijas valstu ražotāju priekšrocība ir tā, ka pieeja gan projektēšanai, gan būvniecībai ir individuālāka un pamatīgāka.

Mūsu ražotāju koka konstrukcijas ir ļoti izturīgas, turpretim kanādieši un amerikāņi koka karkasa mājas būvē, tēlaini izsakoties, no skaliņiem.”

Uzņēmējs arī atklāj, kā tiek iegūta ārvalstu pasūtītāju uzticēšanās: ”Vispirms potenciālais pasūtītājs izvērtē uzņēmumu, cik tas ir drošs kā sadarbības partneris, kādu tehnoloģiju izmanto koka karkasa māju būvniecībā un kādu kvalitāti spēj nodrošināt. Tad uztic uzbūvēt pirmo koka karkasa māju, kurā ražotājam parasti ir jāinvestē savi līdzekļi. Ja kvalitāte un sadarbība apmierina, seko jauni pasūtījumi. “Esam saņēmuši pieprasījumu pat no Austrālijas,” uzsver Aivars Mickevičs.

Uzņēmējs norāda uz pasaulē, tai skaitā Eiropā pašlaik ļoti aktuālu tendenci - attīstās ēku rūpnieciskā ražošana, un tas attiecas uz jebkāda veida ēkām - betona, SIP paneļu, koka karkasa mājām u.c.

Tas esot izskaidrojams ar mūsdienu ātro dzīves ritmu - pasūtītājs vēlas, lai māja ir gatava ļoti ātri - burtiski uzreiz, turklāt visaugstākajā kvalitātē. Rūpnieciski ražojot, to ir iespējams nodrošināt.

Aivars Mickevičs atklāj, ka uzņēmumā “Norge House” ir veikuši sava veida eksperimentu: “Tieši būvobjektā uzbūvējām koka karkasa māju – ar mūsu būvnieku darbu un no materiāliem, kādus izmantojam rūpnieciskajā ražošanā. Pārliecinājāmies, ka, rūpnieciski ražojot, efektivitāte ir apmēram par 30% augstāka. Ir lielāks būvniecības ātrums, krietni zemākas izmaksas un tai pat laikā ļoti augsta kvalitāte. Ražotnē ir speciāli pielāgoti darba galdi, kas nodrošina ļoti augstu precizitāti, kā arī iespējas nepārtraukti uzraudzīt kvalitāti - gan visam darbam kopumā, gan individuāli katra darbinieka veikumam. Darbu ražotnē būtiski atvieglo arī tas, ka nav vides ietekmes - lietus, sniega. Būvējot ārā, ar vides apstākļiem ir jārēķinās, tie var būtiski ietekmēt gan būvniecības ātrumu, gan kvalitāti.”

Pasūtītājam koka karkasa mājas būvniecības izmaksas Baltijas valstīs ir līdzīgas kā Kanādā un ASV. Tai pat laikā tās ir daudz zemākas nekā Skandināvijas vai citās Eiropas valstīs, īpaši, ja salīdzina ar tradicionālās būves izmaksām.

Aivars Mickevičs pauž, ka, uzbūvējot rūpnieciski ražotu koka karkasa māju ar pareizu tehnoloģiju, energoefektivitātes ziņā tā ir ļoti tuva pasīvajai mājai.

Līdz ar to cilvēki arvien vairāk apzinās, ka mājā ir nepieciešama kvalitatīva ventilācija un izmanto dažādus modernus risinājumus – rekuperācijas sistēmas. Šāda sistēma automātiskā režīmā nodrošina ventilāciju, uzturot mājā optimālu mikroklimatu, kā arī ietaupa energoresursus.

Cilvēki arī daudz rūpīgāk izvēlas apkures risinājumu koka karkasa mājai - meklē ne tikai lētu, bet arī komfortablu. Tā, piemēram, attīstoties tehnoloģijām, populāri ir kļuvis ierīkot gaisa - ūdens siltumsūkni. Lai gan tas ir salīdzinoši dārgs apkures risinājums, tomēr tā ir lieliska alternatīva gāzes apkurei teritorijās, kur tā nav pieejama.

Kā jaunu tendenci var minēt arī to, ka cilvēki arvien biežāk izvēlas būvēt mazākas kvadratūras koka karkasa mājas – ģimenei optimālais risinājums ir ap 120 kvadrātmetru privātmāja, jo cilvēki izvērtē to, ka katrs kvadrātmetrs rada izmaksas – apkurei, mājas apkopei u.c.

Aivars Mickevičs aicina citus Latvijas koka karkasa māju ražotājus: “Būvēsim kvalitatīvi, un tas mums atvērs durvis ne tikai Skandināvijas, bet arī citu Eiropas un pasaules valstu tirgū.”