Gobzems varētu lūgt atlikt balsojumu par viņa valdības apstiprināšanu (27)

«KPV LV» premjera amata kandidāts piebilda, ka tas varētu būt viens no iespējamajiem risinājumiem saistība ar neskaidrību par viņa iespējām iegūt pielaidi valsts noslēpumam.

Citu partiju pārstāvji skeptiski

Savukārt apvienības «Jaunā Vienotība» pārstāvis Krišjānis Kariņš (JV), apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Juris Pūce un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Armands Krauze par šādu iespēju izteicās kritiski.

Pūce žurnālistiem norādīja, ka tādā gadījumā pastāvētu risks, ka 2019.gada budžets varētu tikt pieņemts tikai nākamā gada vasarā. Politiķis arī norādīja, ka «atbildība valsts priekšā ir rīkoties tā, lai individuālu problēmu gadījumā tās netiktu uzkrautas visai Latvijas sabiedrībai».

Savukārt Gobzems žurnālistiem norādīja, ka, ja valdības veidošanā vienīgais palikušais neizskatītais jautājums būs par viņa pielaidi valsts noslēpumam, tad viņš «aicinās sabiedrību mosties».

Komentējot šodien notikušās valdības veidošanas sarunas, Gobzems norādīja, ka tajās runāts par jautājumiem, kas saistīti ar izglītības jomu. Viņš norādīja, ka partijas savstarpēji komunicē un apmainās ar idejām.

Taču JV pārstāvis Kariņš pēc sēdes žurnālistiem norādīja, ka šodien notikušās sarunas nevar uzskatīt par soli uz priekšu valdības veidošanā. Viņš piebilda, ka vairāk sāk iezīmēties dažādas viedokļu atšķirības un trūkst skaidrības, kur varētu tikt atrasti kopsaucēji. Kariņš uzsvēra, ka, no JV viedokļa raugoties, ir vairāki būtiski neatbildēti jautājumi, tostarp par «KPV LV» nostāju jautājumā par procedūru, kādā tiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Turpretim Gobzems sacīja, ka piektdien tika panākta vienošanās, ka nākamās nedēļas laikā notiks vēl trīs papildus tikšanās partiju starpā, lai izrunātu vēl neizrunātos jautājumus, tostarp par ministru portfeļu sadalījumu. Politiķis skaidroja, ka šis jautājums varētu tikt risināts nākamās nedēļas noslēgumā.

Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» iepriekš pauda, ka Gobzema vētīšana, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, varētu ilgt pat pusgadu.

Pagaidām iespējamais valdības sastāvs un tas, kuras partijas varētu atbalstīt Ministru prezidenta amatam nominētā Gobzema valdību, vēl nav skaidrs.

Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalās viņa pārstāvētā «KPV LV», AP, Jaunā konservatīvā partija, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, ZZS, kā arī JV. Visas šīs partijas paudušas, ka neredz iespēju veidot valdību ar «Saskaņu».

Valsts prezidents Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10.decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm.

Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No «Saskaņas» Saeimā ievēlēti 23 deputāti, Jauno konservatīvo partiju un «KPV LV» pārstāv pa 16 deputātiem, AP un nacionālo apvienību - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņi.