Publiskās izpausmēs žurnālista Džamala Hašogi kritika, kas adresēta Saūda Arābijai un tās kroņprincim Mohammedam bin Salmanam, bija uzskatāma par apdomīgu un nosvērtu, savukārt privātās sarakstēs Hašogi bijis krietni vien skarbāks, liecina aptuveni 400 ziņojumi, ko Hašogi mobilās komunikācijas aplikācijā "WhatsApp" nosūtījis citam trimdā dzīvojošam Saūda Arābijas aktīvistam. Šie ziņojumi nonākuši ASV medija CNN rīcībā un sniedz jaunu informāciju par apstākļiem, kas noveda pie Hašogi nogalināšanas Saūda Arābijas konsulātā Turcijas pilsētā Stambulā oktobra sākumā.
Ko atklāj Hašogi privātā sarakste ar citu Saūda Arābijas disidentu?
Kā vēstīts, ASV dzīvojušais laikraksta "The Washington Post" līdzstrādnieks un Saūda Arābijas kroņprinča Mohammeda bin Salmana kritiķis, Saūda Arābijas pilsonis Hašogi 2.oktobrī tika nogalināts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā.
Kā iepriekš vēstīja LETA, konsulātā viņš bija ieradies, lai saņemtu laulībām ar Turcijas pilsoni nepieciešamos dokumentus.
CNN ieguvusi piekļuvi vairāk nekā 400 privātiem ziņojumiem, ko Hašogi aptuveni gada laikā pirms savas nāves nosūtījis Kanādas pilsētā Monreālā dzīvojošajam Saūda Arābijas aktīvistam Omāram Abdulazisam. Piekļuvi šai sarakstei medijam sniedzis pats Abdulaziss, un šī sarakste ietver gan teksta ziņojumus, gan arī fotogrāfijas, audio ziņojumus un video.
Šajā sarakstē Hašogi kroņprinci Mohammedu bin Salmanu, kas bieži vien tiek saukts vienkārši par MBS, nosauc par "briesmoni" un "pakmenu" ("pac-man"), kurš savā ceļā "aprīs" ikvienu, pat savus atbalstītājus.
Šī sarakste Hašogi attēlo kā cilvēku, kurš ir dziļi satriekts par savas valsts ietekmīgā kroņprinča visaptverošo neiecietību.
"Jo vairāk upuru viņš apēd, jo vairāk viņš vēlas," Hašogi raksta maijā nosūtītā "WhatsApp" ziņojumā, neilgi pēc ziņām, ka Saūda Arābija aizturējusi vairākas aktīvistes, kas publiski iestājušās par to, lai sievietēm valstī būtu atļauts vadīt automašīnu.
"Es nebūšu pārsteigts, ja represijas sasniegs tos, kas viņam [Mohammedam bin Salmanam] uzgavilē," norādījis Hašogi.
Hašogi un Abdulazisa sarakste arī pakāpeniski progresē no sarunām līdz konkrētai rīcībai – abi vīrieši sāk plānot jauniešu tīmekļa aktīvistu kustības veidošanu, ar mērķi iedrošināt jauniešus vērsties pret valstī pastāvošo kārtību.
"Džamals uzskatīja, ka MBS ir galvenā [Saūda Arābijas] problēma un šis cilvēks ir jāaptur," intervijā CNN norāda Abdulaziss.
Šā gada augustā Hašogi un Abdulazisam radās aizdomas, ka viņu saraksti pārtver un lasa arī Saūda Arābijas institūcijas. Viņam bija sliktas priekšnojautas. "Lai Dievs mums palīdz," kādā reizē rakstījis Hašogi.
Divus mēnešus vēlāk Hašogi bija miris.
Abdulaziss pagājušajā nedēļā iesūdzēja tiesā Izraēlas uzņēmumu, kas esot izstrādājis programmatūru, kas, viņaprāt, izmantota, lai uzlauztu viņa telefonu un viņu izspiegotu.
"Mana telefona uzlaušanai bija ļoti liela loma Džamala liktenī. Man ir ļoti žēl to teikt. Vainas apziņa mani nogalina," uzsver Abdulaziss.
Šobrīd 27 gadus vecais Abdulaziss Saūda Arābijas režīmu sāka kritizēt, studēdams Kanādā.
Viņa publiski paustā kritika ātri vien piesaistīja arī Saūda Arābijas institūciju uzmanību, kā rezultātā valsts atcēla Abdulazisam piešķirto stipendiju studijām Kanādā.
2014.gadā Kanāda Abdulazisam piešķīra politisko patvērumu, bet pagājušajā gadā viņš ieguva pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Periodā no 2017.gada oktobra līdz 2018.gada augustam abi vīrieši ar "WhatsApp" starpniecību sazinājās gandrīz katru dienu.
Šajā laikā abi vīrieši nolēma veidot "virtuālu armiju", lai iedrošinātu Saūda Arābijā dzīvojošos jauniešus atmaskot Saūda Arābijas režīma propagandu sociālajos tīklos.
Šāda ideja abiem aktīvistiem radusies no iepriekšējām diskusijām par plānu veidot tīmekļa vietni, kas dokumentētu cilvēktiesību pārkāpumus Saūda Arābijā un iniciatīvu veidot īsfilmas, kuras varētu izplatīt mobilo sakaru lietotāju vidū.
"Mums [Saūda Arābijā] nav parlamenta, mums ir tikai tviteris," norāda Abdulaziss. Viņš gan piebilst, ka tviteris arī ir viens no stiprākajiem Saūda Arābijas valdības galvenajiem ieročiem.
Abdulazisam tviterī ir aptuveni 340 000 sekotāju.
"Tviteris ir galvenais instruments, ko viņi izmanto, lai cīnītos [ar mums] un izplatītu savus melus. Mums [tviterī] ir uzbrukts, mēs esam apvainoti un mums ir draudēts tik daudz reižu, ka mēs izlēmām kaut ko darīt," par savām aktivitātēm stāsta Abdulaziss.
Viņš arī atklāja, ka Hašogi nodarbojies ar naudas sagādāšanu viņu plānoto aktivitāšu finansēšanai.
Par kontaktēšanos ar Hašogi Abdulaziss publiski pirmo reizi paziņoja pagājušajā mēnesī, pēc tam, kad Toronto Universitātes eksperti apstiprināja, ka viņa telefons uzlauzts ar militāra līmeņa spiegošanas programmatūras palīdzību.
Toronto Universitātes eksperti konstatēja, ka minēto programmatūru izstrādājis Izraēlas uzņēmums "NSO Group".
Eksperti paziņoja, ka šī programma izmantota, lai izspiegotu vēl vismaz divus citus Saūda Arābijas disidentus.
Svētdien Abdulazisa juristi iesniedza tiesā prasību pret "NSO Group", uzskatot, ka uzņēmums pārkāpis starptautiskās vienošanās, pārdodot programmatūru represīvam režīmam un apzinoties, ka tā var tikt izmantota cilvēktiesību pārkāpšanā.
"NSO Group" gan norāda, ka uzņēmuma izstrādātie produkti ir Izraēlas valdības licencēti, un šīs tehnoloģijas galvenais mērķis esot palīdzēt valsts institūcijām apkarot noziedzību un terorismu.
Saūda Arābijas režīma pārstāvji šogad esot sakontaktējušies ar Abdulazisu, lai nodotu viņam vēsti no paša kroņprinča.
Kā CNN atklāja Abdulaziss, viņam esot pateikts, ka kroņprincis bin Salmans sekojot līdzi viņa aktivitātēm tviterī un gribot piedāvāt viņam darbu.
Cilvēki, ar kuriem viņš vairākas reizes ticies Kanādā, uzaicinājuši viņu uz Saūda Arābijas vēstniecību, lai turpinātu sarunas.
Tomēr viņš uz šo tikšanos nav aizgājis, paklausot Hašogi padomam.
Hašogi ieteicis Abdulazisam ar Saūda Arābijas režīma pārstāvjiem tikties tikai publiskās vietās.
Pats Hašogi gan vēlāk rīkojās tieši pretēji paša dotajam padomam un 2.oktobrī devās uz Saūda Arābijas konsulātu Stambulā. Tā bija pēdējā reize, kad viņš pārbaudīja "WhatsApp" ziņojumus.
Kā iepriekš ziņoja LETA, Saūda Arābija sākotnēji noliedza, ka tai būtu jebkas zināms par to, kas noticis ar Hašogi, bet vēlāk apgalvoja, ka 59 gadus vecais žurnālists konsulātā Stambulā zaudējis dzīvību dūru cīņā, līdz visbeidzot atzina, ka žurnālists nogalināts ar iepriekšēju nodomu pastrādātā slepkavībā. Saūda Arābijas prokuratūra noliegusi, ka kroņprincis būtu saistīts ar Hašogi slepkavību.
Tikmēr ASV mediji vēstīja, ka Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) jau ir guvusi pārliecinošus pierādījumus, ka Saūda Arābijas kroņprincis un faktiskais valdnieks Mohammeds bin Salmans bijis iesaistīts Hašogi slepkavībā.