“Mans suns gulēja kā ļengana lupatiņa.” Mēneša laikā Pierīgā vairāki retas suņu slimības gadījumi (2)

Plašu rezonansi novembra nogalē izraisīja Facebook publicētā informācija par it kā mērķtiecīgi noindētiem suņiem. Dārziņu rajonā dažu dienu laikā mokošā nāvē aizgāja bojā divi suņi - septiņus gadus vecs un deviņus mēnešus vecs. Īpašniecei bija aizdomas, ka dzīvnieki tīši noindēti, tāpēc viņa vērsās policijā ar iesniegumu. Kopumā policijā iesniegumus uzrakstīja divi suņu īpašnieki.

Kas noindēja suņus?

Kad ziņa par notikušo un aizdomām sasniedza Latvijas Veterinārārstu biedrību, divu bojā gājušo suņu īpašniecei tika piedāvāta iespēja veikt dzīvnieku līķu ekspertīzi, lai noteiktu nāves cēloni, bet viņa atteicās. Veterinārārste Lita Konopore saka, ka šādos gadījumos parasti tiek veikta papildu izmeklēšana, kurā nosaka toksīnu, baktēriju un vīrusu iespējamo klātbūtni mirušā dzīvnieka organismā.

“Ņemot vērā, ka ekspertīze nav veikta, nav nekādu pierādījumu, ka suņi tiktu indēti. Drīzāk tā ir histērija bez jebkāda apstiprinājuma,” saka veterinārārste. Pēdējo piecu gadu laikā neviens suņu indēšanas nav konstatēts.

“Šādi gadījumi nav izslēgti un lielākoties saistīti ar kaimiņattiecībām. Suņu īpašniekiem ir jāmācās turēt savu suni, jo daudziem nepatīk rēcošs suns, kas lec uz žoga. Rezultātā cieš dzīvnieks."

Lita Konopore pieļauj, ka sociālajos tīklos aprakstītie gadījumi saistīti ar retu autoimūno saslimšanu, kas pēdējā laikā konstatēta vairākiem suņiem, kas, pareizi aprūpēti, atveseļojušies.

Dažu dienu laikā paralizēts

Novembrī veterinārārstu uzmanības lokā nonāca vairāki suņi, kuru saslimšanas pazīmes varētu likties līdzīgas indēšanai. Saimnieki sūdzējās, ka dzīvnieki zaudējuši koordināciju, nav varējuši paiet. Kad uzmanības lokā nonāca jau ceturtais suns ar līdzīgām pazīmēm, Latvijas Veterinārārstu biedrība suni nosūtīja padziļinātai neiroloģiskai izmeklēšanai. 

Mans suns gulēja paralizēts, viņš pats nespēja norīt pat barību, zarnas nedarbojās, bija jātaisa klizmas, jāizspiež urīnpūslis ar rokām.

"Ārsti jau domāja, ka drīzumā nedarbosies arī muskuļi, kas nodrošina elpošanu. Domās jau atvadījāmies no suņuka, tāpēc pat nespējām noticēt daktera Ozola prognozēm, ka izveseļošanās ir iespējama. Taču tas ir noticis. Mūsu Bella jau sākusi stutēties sēdus un ar atbalstu pat spēj pati noturēties sēdus, stāsta suņa vārdā Bella saimniece, kura cīnās par dzīvnieka atlabšanu.

“Poliradikuloneiropātija jeb jenotsuņu paralīze klīniski suņiem izpaužas ar strauju paralīzi, kura parasti sākas no pakaļdaļas un pakāpeniski pārņem arī priekškājas un kaklu, galvu,” stāsta veterinārārsts Aleksandrs Ozols. Viņš padziļināti darbojas suņu un kaķu neirologijā. Mēneša laikā viņš saskāries ar trim retās suņu slimības gadījumiem. Par laimi, visi trīs suņuki atveseļojušies.

“Slimajam sunim muskuļi kļūst vāji, ļengani, mainās balss, tas nespēj pats pakustēties, taču apetīte parasti ir saglabāta un vēdera izeja arī nav traucēta.

Pazīmes attīstās ļoti strauji - dažu dienu laikā suns var palikt guļošs kā ļengana lupatiņa, kas īpašniekos parasti izraisa lielu satraukumu un var radīt iespaidu par saindēšanos.

Taču, slimības laikā nodrošinot salīdzinoši vienkāršu aprūpi, suns pilnībā atveseļojas dažu nedēļu līdz mēnešu laikā. Medikamenti parasti netiek lietoti, jo paši var būt iemesls tālākai imūnsistēmas sabrukšanai. Mēs mācām saimniekam ieraudzīt kritiskās lietas, lai glābtu suņa dzīvību. Pamatā ir atbalsts suņa dzīvības uzturēšanai un fizioterapija muskuļu masas saglabāšanai, ko var veikt mājas apstākļos, jo slimības gadījumā muskuļi ātri atrofējas.”

Neskaidrie iemesli

Slimība ir novērota visur pasaulē, bet joprojām īsti nav zināms, no kā tā rodas. Slimība ir reta, un Ozols pieļauj, ka ne visi gadījumi tiek identificēti, jo, lai konstatētu slimību, kuras simptomi ir līdzīgi citām kaitēm, jāveic mērķtiecīga neiroloģiska izmeklēšana. Līdzīgas pazīmes ir arī dažām citām slimībām - ērču paralīzei un botulismam, tās arī ir ar akūtu gaitu, taču pirmais cēlonis ir ērču piesūkšanās, otrais cēlonis ir ar klostrīdiju botulinum aptraipītas barības uzņemšana.

Par jenotsuņu paralīzi slimību nosauca amerikāņi, kas pirmie atklāja šo slimību un, ņemot vērā, ka saslimušo vidū bija daudz medību suņu, sākumā domāja, ka tās izcelsme saistīta ar jenotsuņu siekalām, kas iekļūst sīkā brūcītē. Vēlāk pētnieki saprata, ka iemesli ir citi – iespējams, ne visai nozīmīga iedarbība uz organismu.

Piemēram, nav izslēgts, ka neliels trieciens ar audu bojājumu vai fizikāli kairinājumi – karstums vai aukstums - var izraisīt organisma pašagresiju.

Kāpēc tieši šobrīd varētu būt pieaudzis ar šo slimību saslimušo skaits, Ozols prognozēt neņemas, jo tā ir nezināmas izcelsmes akūta slimība, kuras laikā suņa imūnsistēma uzbrūk paša suņa nerviem.