Saeima pieņem "pagaidu budžetu" (2)

Negaidīti tika atbalstīts opozīcijas deputāta Vjačeslava Dombrovska (S) ierosinājums papildināt likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka finanšu ministrs 2019. gadā novirza 8,3 miljonus eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku darba samaksas paaugstinājumam. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo ierosinājumu bija noraidījusi.

Dombrovska priekšlikumu atbalstīja 53 deputāti no "Saskaņas", "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas. Pret balsoja 28 deputāti, četri parlamentārieši balsojumā atturējās, bet vēl četri nebalsoja.

Aizejošās valdības finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) debatēs pauda, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo likums par budžetu un finanšu vadību regulē budžeta veidošanas procesu, nevis risina finansējuma piešķiršanas jautājumus. "Jauni tēriņi ir jāparedz jauna budžeta likumā," teica Reizniece-Ozola.

Savukārt Dombrovskis norādīja, ka daudziem cilvēkiem, īpaši mediķiem, Latvijā ir iestājies "diezgan liels mulsums" par to, kas notiek ar nākamā gada budžetu. Dombrovskis arī atgādināja par valdības solījumu palielināt mediķu algas par 20%.Viņš piebilda, ka 8,3 miljoni eiro nepieciešami, lai paceltu algas NMPD darbiniekiem par 20%.

Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) debatēs uzsvēra, ka "Saskaņas" priekšlikumi nebūtu noraidāmi tikai tāpēc, ka tos iesniedza "Saskaņa". "To mēs arī esam teikuši priekšvēlēšanu laikā cilvēkiem, kas par mums balsoja," piebilda deputāts. Viņš norādīja, ka nesaskata problēmas "šajā saspringtajā laikā"', ņemot vērā dienesta pārstāvju pausto, atbalstīt ierosinājumu par atalgojuma palielināšanu.

Savukārt Juris Pūce (AP) pauda viedokli, ka Dombrovska priekšlikums problēmu nerisinās. Šī priekšlikuma apstiprināšana "faktiski nedos nekādu iespēju finanšu ministram pacelt algu NMPD darbiniekiem". Lai ierosinājumu īstenotu, jāgroza atlīdzību reglamentējošie normatīvie akti, akcentēja Pūce.

Deputātu atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) ierosinājums paredz izmaiņas pagaidu budžeta veidošanā, proti, atteikšanos no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamgad izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā noteikts, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktos izdevumus.

Ja netiktu atbalstītas FM piedāvātās izmaiņas un 1.janvārī spēkā nestātos gadskārtējais valsts budžeta likums, tad izdevumi mēnesī nevarētu pārsniegt iepriekšējā gada budžeta vienu divpadsmito daļu, un tas nav pietiekami, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, mērķdotācijas pašvaldībām, un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus attiecībā uz tiesnešu un mediķu atalgojumu.

Tā, piemēram, pensijām un pabalstiem nākamgad nepieciešami papildu 10,36 miljoni eiro, pedagogu darba samaksai - papildu 17,58 miljoni eiro, tiesnešu un prokuroru darba samaksas paaugstināšanai - papildu 8,87 miljoni eiro, bet atbilstošai virsstundu apmaksai mediķiem - papildu 16,09 miljoni eiro.

Skatot grozījumus, parlamentāriešu vairākums neatbalstīja vairākus citus priekšlikumus paredzēt finansējumu mediķu atalgojuma palielinājumam, kā arī iekšlietu iestāžu amatpersonu pabalstiem. Atbalstu neguva deputāta Andreja Klementjeva (S) priekšlikums, kas paredzēja nepieciešamību paredzēt finansējumu ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu pārējā personāla atlīdzības pieaugumam.

Deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Reinis Znotiņš (JKP) rosināja noteikt, ka 2019.gada budžeta izmaksās iekļauj likumā paredzēto vienreizējo pabalstu trīs mēnešalgu apmērā pēc pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem iekšlietu sistēmā un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošiem. Šo ierosinājumu komisijas vairākums noraidīja, tomēr tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) apgalvoja, ka šim mērķim nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts.