Latvijas Sarkanajam Krustam 100!

Sagaidot simto gadadienu, LSK ir vairāk nekā desmit tūkstoši dalībnieku. Cauri gadsimtiem LSK darbības mērķis nav mainījies - tas arvien ir sniegt palīdzību cilvēkiem, kam atbalsts vajadzīgs, neatkarīgi no viņu tautības, rases, reliģiskās piederības, stāvokļa sabiedrībā vai politiskajiem uzskatiem. LSK līdz pat šodienai ir viena no Latvijas lielākajām biedru un brīvprātīgo organizācijām, kas sniedz palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem. LSK darbojas visā valsts teritorijā, tādējādi nodrošinot palīdzību pēc iespējas tuvāk cilvēku vajadzībām un dzīvesvietām.

Organizācijā ir 7000 biedru, vairāk nekā 2500 brīvprātīgo, vairāk nekā 1500 darbinieku, 25 reģionālās komitejas, 252 nodaļas un vairāk nekā 10 jaunatnes nodaļas.

Organizācijai ir vairāk nekā 10 sociālie centri visā Latvijas teritorijā, mūsdienās biedrības galvenās funkcijas ir iedzīvotāju sociālā aprūpe, veselības veicināšana, pirmās palīdzības sniegšanas apmācība un nodrošināšana, sabiedrības integrācija, kā arī dažādu vietējo pašvaldību un Eiropas Komisijas sociālo programmu projektu realizācija.

Viens no iniciatoriem un pirmais LSK vadītājs bija medicīnas doktors Jānis Jankovskis, kurš LSK vadīja līdz mūža beigām 1925. gadā. Par otro LSK priekšnieku tika iecelts politiķis un ārsts Kārlis Kasparsons, savukārt laikā no 1929. gada līdz 1940. gadam LSK vadīja Kārlis Barons.

Sākuma posmā mūsu Sarkano Krustu aktīvi atbalstīja ASV Sarkanais Krusts, kas nodrošināja biedrību ar nepieciešamajiem līdzekļiem, medikamentiem, apģērbu, pārtikas produktiem un citām lietām. 1923. gada 10. janvārī LSK tika uzņemta Starptautiskajā Sarkanā Krusta biedrību līgā.

Sākotnēji LSK mērķis bija sniegt palīdzību ievainotiem un slimiem karavīriem, karagūstekņiem un cietušajiem civiliedzīvotājiem, kā arī bēgļiem un bāreņiem. Karadarbībai beidzoties, 1920. gadā biedrība par savas darbības mērķi izvirzīja tautas veselības aizsardzību un kopšanu.

Gadu laikā LSK attīstījās - tās struktūrā ietilpa reģionālās nodaļas, slimnīcas, sanatorijas, žēlsirdīgo māsu skolas, aptiekas, noliktavas, darbnīcas, ātrās palīdzības transports, veselības kopšanas punkti, izdevējdarbība un citas iestādes.

LSK bija lielākā, plašākā un spēcīgākā nevalstiskā organizācija Latvijā starpkaru periodā.

Pēc padomju okupācijas, 1940. gada beigās, LSK tika iekļauts PSRS Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness (SP) biedrības sastāvā, bet visi LSK īpašumi un inventārs tika nacionalizēti. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-1944) Sarkanā Krusta funkcijas pildīja okupācijas režīma izveidotā Tautas palīdzības organizācija - LSK ar visām iestādēm bija tās sastāvdaļa. Līdz ar Vācijas kapitulāciju 1945. gadā tā savu darbību izbeidza. LSK tika atgriezta PSRS SK un SP organizācijas sastāvā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, 1991. gada 26. aprīlī LSK 11. kongress atjaunoja LSK nacionālās biedrības neatkarīgo statusu.