Japānā ir tik daudz tukšu māju, ka tās cilvēkiem tiek dotas bez maksas (4)

Pirms pārcelšanās uz mazpilsētu pāris ar saviem trīs bērniem dzīvoja kopā ar Naoko vecākiem Tokijā. 

“Mūsu jaunajai mājai bija nepieciešams liels remonts, tomēr mēs vienmēr esam gribējuši dzīvot laukos ar plašu dārzu,” stāsta 45 gadus vecā Naoko. 

Okutama atrodas divu stundu vilciena brauciena attālumā no Japānas galvaspilsētas Tokijas. 

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Okutamā dzīvoja vairāk nekā 13 000 cilvēku, kuru liela daļa strādāja mežizstrādes nozarē. Tomēr pēc importa liberalizācijas un sarūkošā pieprasījuma pēc kokmateriāliem deviņdesmitajos gados, lielākā daļa gados jauno Okutamas iedzīvotāju no pilsētas aizbrauca. 

Šodien Okutamā dzīvo vien nedaudz vairāk par 5000 cilvēku. 

2014.gadā Okutama izveidoja "spoku māju banku” - neapdzīvoto īpašumu shēmu, kas palīdz atrast iemītniekus tukšajiem namiem. Līdzīgas shēmas darbojas visā Japānā, tomēr konkrētus nosacījumus nosaka katra pašvaldība atsevišķi. 

Okutama subsidē remontus mājās, kuras sāk apdzīvot jaunie iemītnieki. Tajā pašā laikā pilsēta iedrošina neapdzīvoto māju īpašniekus atteikties no saviem “spoku” īpašumiem, maksājot kompensāciju līdz pat 8820 ASV dolāru apmērā par katriem simts kvadrātmetriem. 

Tomēr, lai saņemtu mājokli bez maksas vai subsīdijas remontdarbiem, jaunajiem iemītniekiem ir jāatbilst vairākām prasībām - ja jaunais iemītnieks ir viens, tad viņš nedrīkst būt vecāks par 40 gadiem. Ja tas ir pāris, tad tam jābūt vismaz vienam bērnam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, bet viens no vecākiem nedrīkst būt vecāks par 50 gadiem. 

Māju shēmas palīdzību saņēmušajiem cilvēkiem ir arī jāapņemas jaunais mājoklis apdzīvot pastāvīgi un arī ir jābūt gataviem pašiem veikt ieguldījumus mājas atjaunošanā. 

Okutamā ir aptuveni 3000 māju un 400 no tām tukšas - “glābjama” gan ir tikai aptuveni puse šo namu, jo pārējās ir pārāk sliktā stāvoklī, lai tās būtu vērts atjaunot, vai arī tās atrodas vietās, ko apdraud zemes nogruvumu risks. 

20.gadsimtā Japāna piedzīvoja divus iedzīvotāju skaita pieauguma bumus – pirmais bija pēc Otrā pasaules kara, bet otrais notika astoņdesmito gadu straujās ekonomiskās izaugsmes periodā. 

Abi šie bumi radīja mājokļu trūkumu, kā rezultātā visblīvāk apdzīvotajās vietās norisinājās arī nekustamā īpašuma celtniecības bums. Tomēr daudzas šajos periodos uzceltās mājas bija sliktas kvalitātes, un tas ir novedis pie situācijas, ka šobrīd 85% mājokļu pircēju izvēlas pirkt salīdzinoši nesen celtus mājokļus. 

Okutamas Jaunatnes revitalizācijas departamenta pārstāvis Kazutaka Niidzjima stāsta, ka viņš līdz šim atradis jaunus iemītniekus deviņām tukšajām Okutamas mājām. 

Okutamas mājokļu shēma ir pieejama ne tikai Japānas pilsoņiem; starp jaunajiem Okutamas iedzīvotājiem ir arī cilvēki no ASV un Ķīnas. 

Jaunajiem “izmirstošo” pilsētu un ciemu iedzīvotājiem tikai ar bezmaksas mājokļiem gan nepietiek. Tādām pilsētām kā Okutama ir nepieciešams arī ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības plāns, kā arī sabiedrības veidošanas aktivitātes, lai tuvinātu vietējos iedzīvotājus un jaunatnācējus. 

“Ja cilvēkiem būs iespējas iesaistīties produktīvās ekonomiskās aktivitātēs un nodrošināt sevi, viņi brauks uz lauku reģioniem un tur paliks,” uzskata Vašingtonas Universitātes arhitektūras profesors Džefrijs Hou. 

Idu pāris ir sertificēti vecu cilvēku aprūpētāji, tāpēc, pārceļoties uz Okutamu, viņi bija droši par darba iespējām. 

Tomēr 2017.gadā viņi sāka ko pavisam jaunu – nopirka simts gadu vecu māju un iekārtoja tajā ceļmalas kafejnīcu, kas apkalpo pārgājienos un garās pastaigās gājējus un riteņbraucējus. 

Ieliņā, kur dzīvo Idas, ir vēl viens nams, kurā dzīvo kāda veca sieviete, un vēl viena tukša “spoku” māja. 

Lai arī Naoko Ida Okutamā ir radusi pastāvīgu dzīvesvietu, viņas bērni par nākotni mazpilsētā nav tik droši. 

“Mana vecākā meita saka, ka viņa nevarot sagaidīt, kad varēs pamest ģimenes mājas, lai sāktu atsevišķu dzīvi lielpilsētā [Tokijā],” stāsta sieviete.