Pusdienu galds un gulta jādala ar ierēdni: kā Ķīnā izspiego uigurus (2)

Saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālajā laikrakstā publicētu lēmumu līdz septembra beigām uiguru ģimenēs bija iesūtīts 1,1 miljons valdības darbinieku. Viņi apgrozās uiguru dzīvojamajās istabās un lūgšanu telpās, apmeklē kāzas, bēres un citus privātus pasākumus.

Valdība uiguru apdzīvotajā Siņdzjanā īstenoto programmu raksturo kā draudzīgu kultūras apmaiņu. Savukārt uz Turciju emigrējušie uiguri stāsta, ka Ķīnā palikušās ģimenes uz to raugās pavisam citādi. Viņi to uzskata par baisu ielaušanos vienīgajā vietā, kurā jūtas droši, - savās mājās.

Ķīnā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni uiguru. Saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā miljons uiguru Ķīnas galējos rietumos ieslodzīti internēšanas nometnēs, ko Ķīnas valdība dēvē par "pretekstrēmisma centriem". 

"Vēl divi miljoni ir piespiedu kārtā ievietoti tā sauktajās pāraudzināšanas nometnēs politiskai un kulturālai ideoloģiskajai apstrādei," ASV tieslietu eksperte Makdugala sacīja ANO sēdē, kurā tika izskatīta situācija Ķīnā.

Emigrējušie uiguri stāsta, ka "iesūtīto radinieku" programmas mērķis esot izskaust reliģiju no musulmaņu etniskās minoritātes dzīves un padarīt tos līdzīgākus ateistiskajam vairumam Ķīnas iedzīvotāju. Par potenciālu ekstrēmisma pazīmi uzskatāms jebkas, kas novirzās no partijas propagandētā dzīvesstila vadlīnijām - pēkšņa atteikšanās no alkohola lietošanas un smēķēšanas, "nenormālas" bārdas izaudzēšana vai pārāk reliģisks vārds.

AP žurnālisti intervēja piecus uz Turciju emigrējušus uigurus, kuru ģimenes stāstījušas par dzīvi ar jaunajiem "radiniekiem" - valdības spiegiem. Lielākā daļa stāsta, ka kopš septembra beigām kontakti ar ģimeni pārtrūkuši, jo uigurus var sodīt par runāšanu ar ārvalstīs dzīvojošajiem.

Viņi norāda, ka tuvinieki savās mājās dzīvo nepārtrauktās bailēs, jo jebkurš kļūdains solis - nevietā nolikts Korāns, neapdomīga frāze - var beigties ar aizturēšanu vai vēl ko ļaunāku. Ekspertu un cilvēktiesību aizstāvju grupu aplēses liecina, ka internēšanas nometnēs ieslodzīti apmēram miljons uiguru. Pārējie - it īpaši tie, pie kuriem iesūtīti "radinieki", - baidās kļūt par nākamajiem, kas tur nokļūs.

"Es gribēju izvemties," par māsas sociālajos tīklos ievietoto fotogrāfiju ar nepazīstamo sievieti saka 49 gadus vecais inženieris Idriss. "Kad ieraudzīju šo veco kundzīti, nodomāju: "Šis cilvēks ir mūsu ienaidnieks." Ja jūsu ienaidnieks nostātos jūsu mātes vietā, kā jūs justos?"

Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina valdīšanas laikā uiguru apdzīvotajos rajonos pastiprināta videonovērošana un sejas atpazīšanas tehnoloģijas, kā arī daudzviet ielās izvietoti bruņoti drošībnieki. Tagad "lielais brālis" - komunistiskā partija - ir klātesošs arī iedzīvotāju mājokļos.

"Valdība cenšas iznīcināt pēdējo aizsargāto vietu, kur uiguriem ir iespēja saglabāt savu identitāti," norāda Ņūkāslas Universitātes etnogrāfe Džoanna Smita Finlija.

Pagājušā gada decembrī Siņdzjanas valdība rīkoja "Kļūstam par ģimeni" nedēļu, kuras ietvaros minoritāšu mājās tika iesūtīti vairāk nekā viens miljons valdības darbinieku.

Valdība atskaitēs slavēja priekpilnās "ģimeņu atkalsatikšanās" un publicēja fotogrāfijas, kurās iesūtītie ierēdņi palīdz uiguru bērniem pildīt mājasdarbus un gatavo maltītes savām jaunajām "ģimenēm". Vienā no valdības publicētajām fotogrāfijām redzamas trīs sievietes, kas pidžamās guļ gultā. Ierēdne "mājīgā istabiņā dodas pie miera ar savām radiniecēm", vēsta fotogrāfijas paraksts.

Nedēļu garais pasākums kalpoja kā izmēģinājums pastāvīgajai valdības darbinieku iesūtīšanas programmai. Siņdzjanas nodarbinātības departaments februārī ierosināja, ka ierēdņiem ik pēc diviem mēnešiem ģimenēs jānodzīvo piecas dienas. Ierēdņiem dalība programmā ir obligāta. Idriss un citi intervētie uiguri norāda, ka arī ģimenes baidījās iebilst, jo citādi tiktu pasludinātas par ekstrēmiskām. 

Ierēdņi mudināti apmeklēt svarīgus ģimenes pasākumus, piemēram, mazuļa vārda došanas svētkus, kāzas un tuvu radinieku bēres. Viņiem jāvāc informācija par katra ģimenes locekļa ideoloģisko nostāju, sabiedrisko dzīvi, reliģiskajiem uzskatiem, ienākumiem, problēmām un tamlīdzīgi. Ģimenēm par katru ar "radinieku" pavadīto dienu tiek izmaksāta neliela naudas summa, lai atlīdzinātu ēdināšanas izdevumus. Dažās ģimenēs vienlaicīgi var tikt iesūtīti divi vai trīs ierēdņi, un obligāto kopdzīvi var papildināt prasība ierasties vietējā partijas birojā.

Intervētie uiguri stāsta, ka ierēdņu "ciemošanās" parasti ilgst vairāk nekā piecas dienas. Kad kāds ģimenes loceklis dodas ārā no mājām, ierēdnis izprašņā, uz kurieni tas dodas un ar ko tiksies. 23 gadus vecais Abduzahirs Junuss stāsta, ka lūgšanas vai pat Korāna atrašanās mājoklī varot apdraudēt visu ģimeni.

"Viņu mērķis ir mūs asimilēt," viņš uzskata. "Viņi grib, lai ēdam tāpat kā viņi, guļam tāpat kā viņi un ģērbjamies tāpat kā viņi."

Junuss stāsta, ka negaidītie ierēdņu apciemojumi - no kuriem nevarēja atteikties - viņa ģimenē sākušies jau 2016.gadā. Viņi bieži vien ieradušies tradicionālajā lūgšanu laikā. Junusa vecāki un vecākais brālis tika aizturēti, un mājās palika vien brāļa sieva un Junusa piecgadīgais brālis. Kopš 2018.gada sākuma ierēdnis vīrietis ar viņiem ir pastāvīgi.

Intervētie uiguri norāda, ka daudzos gadījumos pēc ģimenes vīriešu aizturēšanas mājās paliek tikai sievietes un bērni, taču sveša vīrieša ievākšanās esot pretrunā ar viņu reliģiskajiem uzskatiem. Papildus iesūtīto "radinieku" programmai Ķīnas valdība cenšas veicināt uiguru un haņu precības, šādiem pāriem piesolot dāsnus pabalstus.