AP žurnālisti intervēja piecus uz Turciju emigrējušus uigurus, kuru ģimenes stāstījušas par dzīvi ar jaunajiem "radiniekiem" - valdības spiegiem. Lielākā daļa stāsta, ka kopš septembra beigām kontakti ar ģimeni pārtrūkuši, jo uigurus var sodīt par runāšanu ar ārvalstīs dzīvojošajiem.
Viņi norāda, ka tuvinieki savās mājās dzīvo nepārtrauktās bailēs, jo jebkurš kļūdains solis - nevietā nolikts Korāns, neapdomīga frāze - var beigties ar aizturēšanu vai vēl ko ļaunāku. Ekspertu un cilvēktiesību aizstāvju grupu aplēses liecina, ka internēšanas nometnēs ieslodzīti apmēram miljons uiguru. Pārējie - it īpaši tie, pie kuriem iesūtīti "radinieki", - baidās kļūt par nākamajiem, kas tur nokļūs.
"Es gribēju izvemties," par māsas sociālajos tīklos ievietoto fotogrāfiju ar nepazīstamo sievieti saka 49 gadus vecais inženieris Idriss. "Kad ieraudzīju šo veco kundzīti, nodomāju: "Šis cilvēks ir mūsu ienaidnieks." Ja jūsu ienaidnieks nostātos jūsu mātes vietā, kā jūs justos?"
Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina valdīšanas laikā uiguru apdzīvotajos rajonos pastiprināta videonovērošana un sejas atpazīšanas tehnoloģijas, kā arī daudzviet ielās izvietoti bruņoti drošībnieki. Tagad "lielais brālis" - komunistiskā partija - ir klātesošs arī iedzīvotāju mājokļos.
"Valdība cenšas iznīcināt pēdējo aizsargāto vietu, kur uiguriem ir iespēja saglabāt savu identitāti," norāda Ņūkāslas Universitātes etnogrāfe Džoanna Smita Finlija.
Pagājušā gada decembrī Siņdzjanas valdība rīkoja "Kļūstam par ģimeni" nedēļu, kuras ietvaros minoritāšu mājās tika iesūtīti vairāk nekā viens miljons valdības darbinieku.